Pāriet uz saturu

1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls

Vikipēdijas lapa
1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls
Marseļas "Olympique" AC Milan
Valsts karogs: Francija Valsts karogs: Itālija
1 0
Turnīrs 1992.—1993. gada UEFA Čempionu līga
Datums 1993. gada 26. maijs
Norises vieta Minhenes Olimpiskais stadions
Valsts karogs: Vācija Minhene, Vācija
Tiesnesis Kurts Retlisbergers (Šveice)
Skatītāji 64,444[1]
← 1992 (Eiropas kauss)
1994 →

1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls bija futbola spēle starp Francijas klubu Marseļas "Olympique" un Itālijas klubu AC Milan, kas tika aizvadīta 1993. gada 26. maijā, Olimpiskajā stadionā, Minhenē.

Finālā vienīgos vārtus spēles 43. minūtē, pēc sitiena ar galvu, guva Kotdivuārā dzimušais Marseļas komandas aizsargs Bazils Bolī, nodrošinot savai komandai pirmo Eiropas kausa titulu. Tā bija pirmā reize, kad Francijas komanda uzvarēja Eiropas kausā. Neviens cits Francijas līgas klubs nesasniedza finālu līdz 2004. gadam, kad to paveica AS Monaco.

Vēlāk atklājās, ka Marseļas klubs un tā prezidents Bernārs Tapī bija iesaistīti spēļu sarunāšanas skandālā, 1992.–1993. gada sezonā (kurā Marseļas "Olympique", iespējams, maksāja Valenciennes komandai, lai zaudētu spēli), kā rezultātā, viņi tika pazemināti uz 2. divīziju un viņiem tika liegta dalība Eiropas futbolā nākamajā sezonā. Tā kā skandāls skāra tikai Francijas līgas spēles, Marseļas kluba statuss kā 1993. gada Eiropas čempioniem netika ietekmēts.

Pirmais Čempionu līgas fināls izrādījās pēdējā spēle "AC Milan" meistarīgajam, bet bieži traumas gūstošajam nīderlandiešu uzbrucējam Marko van Bastenam, kuram tobrīd bija 28 gadi; tiekot nomainītam 86. minūtē, noguruma un kārtējā potītes savainojuma dēļ, nākamos divus gadus viņš pavadīja, lai atveseļotos, pirms 1995. gada augustā paziņoja par karjeras beigšanu.[2]

Komandas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekojošā tabulā fināli līdz 1992. gadam bija Eiropas kausa ērā, kopš 1993. gada – UEFA Čempionu līgas ērā.

Komanda Iepriekšējās piedalīšanās finālā (treknrakstā parādīti uzvarētāji)
Valsts karogs: Francija Marseille 1 (1991)
Valsts karogs: Itālija Milan 5 (1958, 1963, 1969, 1989, 1990)

Ceļš uz finālu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tālāka informācija: 1992.—1993. gada UEFA Čempionu līgas sezona
Valsts karogs: Francija Marseille Kārta Valsts karogs: Itālija Milan
Pretinieks Agg. 1. spēle 2. spēle Pretinieks Agg. 1. spēle 2. spēle
Valsts karogs: Ziemeļīrija Glentoran 8–0 5–0 (A) 3–0 (H) Pirmā kārta Valsts karogs: Slovēnija Olimpija Ljubljana 7–0 4–0 (H) 3–0 (A)
Valsts karogs: Rumānija Dinamo București 2–0 0–0 (A) 2–0 (H) Otrā kārta Valsts karogs: Čehoslovākija Slovan Bratislava 5–0 1–0 (A) 4–0 (H)
Pretinieks Rezultāts Grupu turnīrs Pretinieks Rezultāts
Valsts karogs: Skotija Rangers 2–2 (A) 1. spēļu kārta Valsts karogs: Zviedrija IFK Göteborg 4–0 (H)
Valsts karogs: Beļģija Club Brugge 3–0 (H) 2. spēļu kārta Valsts karogs: Nīderlande PSV Eindhoven 2–1 (A)
Valsts karogs: Krievija CSKA Moscow 1–1 (A) 3. spēļu kārta Valsts karogs: Portugāle Porto 1–0 (A)
Valsts karogs: Krievija CSKA Moscow 6–0 (H) 4. spēļu kārta Valsts karogs: Portugāle Porto 1–0 (H)
Valsts karogs: Skotija Rangers 1–1 (H) 5. spēļu kārta Valsts karogs: Zviedrija IFK Göteborg 1–0 (A)
Valsts karogs: Beļģija Club Brugge 1–0 (A) 6. spēļu kārta Valsts karogs: Nīderlande PSV Eindhoven 2–0 (H)
A grupas uzvarētājs B grupas uzvarētājs

Piezīmes: (H) - mājās; (A) - izbraukumā

Spēle

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1993. gada 26. maijs
20:15 CET
Marseļas "Olympique" Valsts karogs: Francija 1–0 Valsts karogs: Itālija AC Milan Olimpiskais stadions, Minhene
Skatītāji: 64,444[1]
Tiesnesis: Kurts Retlisbergers (Šveice)
Bolī Vārti gūti 44. minūtē 44' Pārskats
Marseļas "Olympique"
AC Milan
GK 1 Valsts karogs: Francija Fabjēns Bartēzs Saņēmis brīdinājumu 70. minūtē 70'
RB 2 Valsts karogs: Francija Žoslēns Anglomā Nomainīts 62. minūtē 62'
LB 3 Valsts karogs: Francija Ēriks Di Meko Saņēmis brīdinājumu 31. minūtē 31'
SW 4 Valsts karogs: Francija Bazils Bolī Saņēmis brīdinājumu 56. minūtē 56'
CM 5 Valsts karogs: Francija Franks Sozē
CB 6 Valsts karogs: Francija Marsels Desajī
CM 7 Valsts karogs: Francija Žans Žaks Eidelī
CF 8 Valsts karogs: Horvātija Alens Bokšičs
LF 9 Valsts karogs: Vācija Rūdijs Fellers Nomainīts 79. minūtē 79'
RF 10 Valsts karogs: Gana Abedi Pele
CM 11 Valsts karogs: Francija Didjē Dešāns (c)
Rezervisti:
MF 12 Valsts karogs: Francija Žans Kristofs Tomā Uzmainīts 79. minūtē 79'
DF 13 Valsts karogs: Francija Bernārs Kasonī
MF 14 Valsts karogs: Francija Žans Filips Durāns Uzmainīts 62. minūtē 62'
FW 15 Valsts karogs: Francija Žans Marks Fererī
GK 16 Valsts karogs: Francija Paskāls Olmetā
Galvenais treneris:
Valsts karogs: Beļģija Raimons Gutalss
GK 1 Valsts karogs: Itālija Sebastjāno Rosi
RB 2 Valsts karogs: Itālija Mauro Tasoti
LB 3 Valsts karogs: Itālija Paolo Maldīni
CM 4 Valsts karogs: Itālija Demetrjo Albertīni
CB 5 Valsts karogs: Itālija Alesandro Kostakurta
CB 6 Valsts karogs: Itālija Franko Barēzi (c)
LM 7 Valsts karogs: Itālija Džanluidži Lentīni Saņēmis brīdinājumu 39. minūtē 39'
CM 8 Valsts karogs: Nīderlande Franks Reikārds
CF 9 Valsts karogs: Nīderlande Marko van Bastens Nomainīts 86. minūtē 86'
RM 10 Valsts karogs: Itālija Roberto Donadoni Nomainīts 58. minūtē 58'
CF 11 Valsts karogs: Itālija Danjele Masaro
Rezervisti:
GK 12 Valsts karogs: Itālija Karlo Kudičīni
DF 13 Valsts karogs: Itālija Stefāno Nava
MF 14 Valsts karogs: Itālija Stefāno Eranjo Uzmainīts 86. minūtē 86'
MF 15 Valsts karogs: Itālija Alberiko Evani
FW 16 Valsts karogs: Francija Žans Pjērs Papēns Uzmainīts 58. minūtē 58'
Galvenais treneris:
Valsts karogs: Itālija Fabio Kapello
Līnijtiesneši:

Zivanko Popovičs (Šveice)

Ervins Kreigs (Šveice)

Ceturtais tiesnesis:

Seržs Mūmentālers (Šveice)

Pēcspēles notikumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marseļas "Olimpique" triumfs joprojām ir pretrunīgs, saistībā ar apsūdzībām dopinga lietošanā, ko apgalvo Marsels Desajī, Žans Žaks Eidelī, Kriss Vodls un Tonijs Kaskarino. Pēc Eidelī teiktā, "visi (viņi) veica virkni injekciju" 1993. gada Čempionu līgas finālā, izņemot Rūdiju Felleru. Desajī un Kaskarino apgalvoja, ka kluba prezidents Bernārs Tapī pats izplatījis tabletes un injekcijas. Intervijā franču žurnālam Le Point Žans Pjērs de Mondenārs sacīja, ka Marseļas komandas ģērbtuvē bija tāfele, uz kuras bija rakstīts "injekcijas visiem". Tapī tikai atzina, ka daži spēlētāji ieņēma kaptagonu.[3][4][5][6]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «2. Finals». UEFA Champions League Statistics Handbook 2016/17. Nyon : Union of European Football Associations. 2017. 1. lpp. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlis.
  2. ↑ Marco Imarisio. «Oggi su 7 Marco van Basten: «Ho visto la depressione. Ma adesso sono sereno»». Corriere della Sera (itāļu), 2020-02-28. Skatīts: 2024-11-24.
  3. ↑ Christopher Weir. «The glory and the corruption of Marseille's kings of 1993, the team that conquered Europe». These Football Times (en-GB), 2018-10-30. Skatīts: 2024-11-25.
  4. ↑ Thomas Kistner. Schuss. Die geheime Dopinggeschichte des Fußballs. Droemer, 2015. 62. lpp. ISBN 978-3-426-27652-5. OCLC 948696330.
  5. ↑ Malte Oberschelp. «Doping im Fußball: "Schärfer und hungriger"». Der Spiegel (vācu), 2006-04-12. ISSN 2195-1349. Skatīts: 2024-11-25.
  6. ↑ «DOPAGE DANS LE FOOTBALL - Mondenard : "Les footballeurs sont de grands malades"». Le Point (franču). 2010-11-17. Skatīts: 2024-11-25.
  • Dixon, James (2020). The Fix: How the first Champions League was won and why we all lost. Pitch. ISBN 9781785317781.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Eiropas kausa periods, 1955.—1992.
Sezonas
Fināli
Čempionu līgas periods, 1992.—pašlaik
Sezonas
Fināli
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=1993._gada_UEFA_Čempionu_līgas_fināls&oldid=4180477"