locuturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of loquor.
Participle
[edit]locūtūrus (feminine locūtūra, neuter locūtūrum); first/second-declension participle
- about to speak
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | locūtūrus | locūtūra | locūtūrum | locūtūrī | locūtūrae | locūtūra | |
| genitive | locūtūrī | locūtūrae | locūtūrī | locūtūrōrum | locūtūrārum | locūtūrōrum | |
| dative | locūtūrō | locūtūrae | locūtūrō | locūtūrīs | |||
| accusative | locūtūrum | locūtūram | locūtūrum | locūtūrōs | locūtūrās | locūtūra | |
| ablative | locūtūrō | locūtūrā | locūtūrō | locūtūrīs | |||
| vocative | locūtūre | locūtūra | locūtūrum | locūtūrī | locūtūrae | locūtūra | |