Sergejs Prokofjevs
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Sergejs Prokopjevs.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts  |
||||||||||||
Sergejs Prokofjevs (krievu: Сергей Сергеевич Прокофьев; dzimis 1891. gada 27. aprīlī, miris 1953. gada 5. martā) bija krievu komponists, pianists un diriģents. Viņš tiek atzīts par vienu no labākajiem 20. gadsimta komponistiem. Kopumā sarakstījis 8 operas, 7 baletus, 7 simfonijas.
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1891. gadā Soncovkas sādžā, Ukrainas dienvidaustrumos (tagadējā Doneckas apgabalā), agronoma Sergeja Prokofjeva (1846—1910) un viņa sievas Marijas, dzimušas Žitkovas (1855—1924), ģimenē. No piecu gadu vecuma apguva klavierspēli, māte pierakstīja viņa pirmos sacerējumus. 1902.—1903. gadā par brīnumbērnu uzskatīto Sergeju Sosnovkā mācīja Maskavas Gņesinu mūzikas skolas pedagogs Reinholds Gliers, jau 13 gadu vecumā 1904. gadā viņš iestājās Sanktpēterburgas Konservatorijā. Uz iestājeksāmeniem viņš ieradās ar divām milzīgām mapēm, kurās bija viņa kompozīciju — četru operu un citu skaņdarbu partitūras. Viņa konservatorijas skolotājs mūzikas teorijā bija latviešu komponists Jāzeps Vītols.
Krievijas pilsoņu kara sākumā 1918. gada maijā kopā ar māti cauri Sibīrijai devās uz Japānu, augustā ieradās ASV, kur sāka strādāt pie operas "Mīla uz trim apelsīniem" uzveduma. 1920. gada aprīlī devās uz Parīzi, darbojās Sergeja Djagiļeva vadītajā "Krievu baletā" (Ballets Russes) un pabeidza 3. klavierkoncertu. 1921. gada 30. decembrī Čikāgā diriģēja operas "Mīla uz trim apelsīniem" pirmizrādi. 1922.—1923. gadā dzīvoja Etālā, netālu no Garmišas-Partenkirhenes, apprecējās ar spāņu dziedātāju Karolīnu Kodinu (1897—1989) un pārcēlās atpakaļ uz Parīzi. 1927. gadā viņš devās koncertēt uz PSRS, kur Leņingradas Marijas teātrī tika uzvesta opera "Mīla uz trim apelsīniem". 1930. gadu sākumā ar panākumiem koncertēja ASV, 1931.-1932. gadā pabeidza 4. un 5. klavierkoncertu.
1934. gadā viņš pēc Kirova teātra, vēlāk Lielā teātra pasūtījuma sāka darbu pie baleta "Romeo un Džuljeta", 1936. gadā kopā ar sievu un dēliem Svjatoslavu un Oļegu atgriezās uz dzīvi PSRS. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā viņš pameta ģimeni un 1948. gadā apprecējās ar Miru Mendelsoni (1915—1968), viņa pirmā sieva Līna Prokofjeva neilgi pēc tam tika apcietināta un ieslodzīta Gulaga nometnē. 1948. gadā Prokofjevs tika kritizēts par formālismu mūzikā, jo viņa pēdējo gadu darbi (īpaši 1946. gadā komponētā 6. simfonija) neatbilda Padomju Savienībā valdošajam sociālistiskajam reālismam. Tomēr Prokofjevs vēl turpināja komponēt. Pēdējais lielais darbs bija 7. simfonija 1952. gadā.
Prokofjevs nomira hipertensijas krīzes laikā 61 gadu vecumā 1953. gada 5. martā. Sagadīšanās dēļ tā bija tā pati diena, kad nomira Josifs Staļins, tāpēc Prokofjeva nāve palika gandrīz nepamanīta. Prokofjevs apglabāts Novodevičjes kapsētā.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pazīstamākie Sergeja Prokofjeva darbi ir operas "Mīla uz trim apelsīniem" (1919) un "Karš un miers" (1944), balets "Romeo un Džuljeta" (1935). Starp citu žanru skaņdarbiem pazīstamākā ir simfoniskā pasaka "Pēterītis un vilks" (1936). Prokovjevs sacerējis arī mūziku filmām, pazīstamākās no tām ir Sergeja Eizenšteina filmas "Aleksandrs Ņevskis" (1938) un "Ivans Bargais" (2 sērijas, 1944-1945).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sergejs Prokofjevs.- Sergejs Prokofjevs (angliski)
- Sergeja Prokofjeva profils AllMusic (angliski)
- Sergeja Prokofjeva notis IMSLP (angliski)
- IMDb profils (angliski)
- Internet Broadway Database profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
 | Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|