Pāriet uz saturu

Lībijas pilsoņu karš (no 2014)

Vikipēdijas lapa
Otrais Lībijas pilsoņu karš
Daļa no Lībijas pilsoņu kara

Pašreizējā militārā situācija:
  Lībijas parlamenta (Tubrukas valdības) un Nacionālās Lībijas armijas kontrolē
  ANO atbalstītās Nacionālās Saskaņas valdības kontrolē
  Lokālo militāro klanu kontrolē
Datums2014. gada 16. maijs – 2020. gada 23. oktobris (6 gadi, 5 mēneši un 1 nedēļa)
Vieta
Karogs: Lībija Lībija
Statuss Ugunspārtraukšana
Pastāvīgs pamiers ratificēts 2020. gada 23. oktobrī. LNA neizdevās iekarot Tripoli. Nacionālās vienotības valdība izveidota 2021. gada 10. martā. Lībijas krīzes turpināšanās Lībija kļūst par failed state.

Lībijas pilsoņu karš kopš 2014. gada jeb Otrais Lībijas pilsoņu karš bija konflikts Lībijā starp vairākiem bruņotiem grupējumiem, bet galvenokārt starp Pārstāvju palātu (HoR) un Nacionālās vienošanās valdību (GNA), kas sākās 2014. gada maijā un beidzās 2020. gadā. Tas bija 2011. gada Lībijas pilsoņu kara turpinājums.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Muammara Kadāfi valdības gāšanas 2011. gada nogalē pakāpeniski atjaunojās sadursmes starp jaunajai varai nelojālo klanu zemessardzi un jaunās valdības spēkiem. 2012. gada 23. janvārī gāztajam režīmam uzticīgās vienības pēc 4 stundu ilgām ielu kaujām ieņēma Benivalidu (175 km uz dienvidaustrumiem no Tripoles), piespiežot atkāpties 28. kājnieku brigādes spēkus un pārņēma varu pilsētā un tās apkaimē.[1]

2014. gada maijā atsākās plaša karadarbība starp Lībijas valdības spēkiem un islāmistu nemierniekiem, kas 2014. gada jūlijā sāka uzbrukumu galvaspilsētai Tripolei.[2]

2014. gada 25. jūnijā ievēlētais Lībijas parlaments pārcēla savas sanāksmes uz Tubrukas pilsētu, kas atrodas starp Bengāzī un Ēģiptes robežu.[3] Konfliktā iesaistījās arī Islāma valsts kaujinieki, kas ieguva kontroli teritorijās ap Sirtas pilsētu Lībijas vidienē.

2015. gada septembrī Tubrukas valdībai lojālie spēki ģenerāļa Halīfas Haftara vadībā sāka uzbrukumus radikālajiem islāmistiem Bengāzī pilsētā. ANO centās panākt vienošanos par mieru starp Lībijas starptautiski atzīto valdību Tubrukā un islāmistiem tuvo valdību Tripolē.[4] Līdz 2016. gada septembrim ģenerāļa Haftara Nacionālās Lībijas armijas spēkiem, kuru atbalstīja ASV, Francijas un Lielbritānijas militārie padomnieki un specvienības, izdevās pārņemt savā kontrolē lielu Bengāzī daļu.[5]

No 2016. gada augusta līdz decembrim ASV kara aviācija veica uzlidojumus "Islāma valsts" kaujinieku ieņemtajai Sirtas pilsētai, līdz ANO atbalstītajai valdībai izdevās pārņemt šo pilsētu savā kontrolē.[6]

Tikai 2017. gada maijā feldmaršala Halifa Haftara vadītā Austrumlībijas armija pilnīgi padzina ar grupējumu “Al-Qaida” saistītos kaujiniekus no Bengāzī,[7] tomēr pilsoņu karš Lībijā starp dažādiem militārajiem grupējumiem turpinājās. 2019. gada pavasarī Halifa Haftara armijas uzbrukumā galvaspilsētai Tripolei piedalījās arī Vāgnera grupas kaujinieki.[8] 2020. gadā Turcija nosūtīja karavīrus uz Lībiju, lai atbalstītu Nacionālās Saskaņas valdību Tripolē.

2020. gada 23. oktobrī 5+5 Apvienotā Lībijas militārā komisija, kas pārstāv LNA un GNA, panāca “pastāvīgu vienošanos par pamieru visās Lībijas teritorijās”. Vienošanās, kas stājās spēkā nekavējoties, paredzēja, ka visi ārvalstu kaujinieki trīs mēnešu laikā atstāj Lībiju, savukārt kopīgi policijas spēki patrulēs strīdus teritorijās. Tajā pašā dienā notika pirmais komerciālais reiss starp Tripoli un Bengazi. 2021. gada 10. martā tika izveidota pagaidu vienotības valdība, kurai bija paredzēts darboties līdz nākamajām Lībijas prezidenta vēlēšanām, kas bija paredzētas tā paša gada 24. decembrī. 2021. gada 10. martā tika izveidota pagaidu vienotības valdība, kurai bija paredzēts darboties līdz nākamajām Lībijas prezidenta vēlēšanām, kas bija paredzētas tā paša gada 24. decembrī, tomēr kopš tā laika vēlēšanas vairākas reizes tika atliktas, faktiski padarot vienotības valdību pie varas uz nenoteiktu laiku, izraisot spriedzi, kas draud atsākt karu.[9][10]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Джамахирия наносит ответный удар. - gazeta.ru 24.01.12.
  2. ↑ ASV evakuē savu vēstniecību Lībijā[novecojusi saite] LETA, 2014. gada 26. jūlijā
  3. ↑ AAE kara aviācija bombardējusi islāmistu pozīcijas Lībijā[novecojusi saite] sargs.lv, 2014. gada 26. augustā
  4. ↑ ANO sūtnis: Lībijā pabeigts miera līguma teksts Arhivēts 2016. gada 15. februārī, Wayback Machine vietnē. LETA, 2015. gada 22. septembrī
  5. ↑ AI: Lībijas Bengāzī pilsētā karadarbības dēļ iesprostoti simtiem civiliedzīvotāju Arhivēts 2016. gada 2. oktobrī, Wayback Machine vietnē. LETA/AP 2016. gada 30. septembrī
  6. ↑ ASV pārtrauc militāro operāciju Lībijā Aigars Smiltnieks lsm.lv, 2016. gada 21. decembrī
  7. ↑ No Lībijas pilsētas Bengazi padzen teroristus Aigars Smiltnieks lsm.lv, 2017. gada 9. maijā
  8. ↑ Eksperti: Putina režīms drīzumā varētu pārņemt «Vagner» funkcijas un biznesu Āfrikā lsm.lv 2023. gada 10. septembrī
  9. ↑ «The Iran-Haftar links in Libya». Warsaw Institute (en-GB). 2020-07-17. Skatīts: 2024-11-25.
  10. ↑ «As rumours swirl of Yemenis fighting in Libya, mercenaries enlist to join the war». Middle East Eye (angļu). Skatīts: 2024-11-25.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lībijas_pilsoņu_karš_(no_2014)&oldid=4180775"