Kamilo Hosē Sela
Kamilo Hosē Sela i Truloks (spāņu: Camilo José Cela y Trulock, 1st Marquis of Iria Flavia, izrunā: /kaˈmilo xoˈse ˈθela/; dzimis 1916. gada 11. maijā, miris 2002. gada 17. janvārī) bija spāņu rakstnieks. Rakstījis romānus, īsos stāstus un esejas. Sarakstījis vairāk nekā 70 darbus un 10 romānus.[1]
| ||||||||||||||
|
1989. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā. Pirmo romānu La Familia de Pascual Duarte publicējis 1942. gadā 26 gadu vecumā. Sākotnēji darbs tika izdots Argentīnā, jo tas bija pārāk vardarbīgs un rupjš darbs 1940. gadu Spānijai.[1]
Vēl ir sarakstījis tādus darbus kā La Colmena, Viaje a la Alcarria, San Camilo, Judíos, Moros, y Cristianos, El molino de viento, y otras novelas cortas un Diccionario secreto.[1]
No 1977. līdz 1979. gadam bijis Spānijas Senātā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Cela: Spain's unflinching chronicler». BBC. Skatīts: 2014. gada 22. aprīlī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kamilo Hosē Sela.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |