Darba laiks

Ja nodarbināt darbiniekus, jums ir jāizprot un jāievēro ES noteikumi par darba laiku. Jums jāgarantē darba ņēmējiem minimālie standarti, kas noteikti ES noteikumos par ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem, pārtraukumiem, nakts darbu, kā arī ikgadējo atvaļinājumu un maksimālo iknedēļas darba laiku.

Darba laiks

Jums kā darba devējam jānodrošina, lai jūsu darbinieku darba laiks nedēļā (ieskaitot virsstundas) nepārsniegtu 48 stundas. Atkarībā no spēkā esošajiem valsts noteikumiem šo ierobežojumu var aprēķināt kā vidējo vērtību atsauces periodā, kas nepārsniedz 4, 6 vai 12 mēnešus.

Ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmi

• Ikdienas atpūta. Jums ir jānodrošina darbiniekiem vismaz 11 stundas ilga nepārtraukta atpūta jebkurā 24 stundu periodā.
• Iknedēļas atpūta. Darbiniekiem ir tiesības uz vismaz 24 stundas ilgu nepārtrauktu atpūtu katrā septiņu dienu laikposmā divu nedēļu pārskata periodā.

Pārtraukumi

Ja jūsu darbinieki strādā vairāk nekā 6 stundas dienā, jums ir jānodrošina, ka viņiem tiek piešķirts pārtraukums. Šā pārtraukuma ilgumu parasti nosaka koplīgumos vai valsts tiesību aktos.

Nakts darbs un darbs maiņās

Darbinieki tiek uzskatīti par nakts darba ņēmējiem, ja viņi strādā vismaz 3 stundas valsts tiesību aktos noteiktajā nakts periodā, kas ilgst vismaz 7 stundas un aptver laiku no pusnakts līdz plkst. 5.00.

Par nakts darba ņēmējiem viņi ir uzskatāmi arī tad, ja daļu no sava gada darba laika pavada strādājot naktī. Tas nozīmē, ka pat tad, ja darbinieki nestrādā nakts maiņās katru dienu, bet regulāri strādā naktīs gada laikā, viņi tiek uzskatīti par nakts darba ņēmējiem un viņiem ir tiesības uz īpašu aizsardzību.

• Darba laika ierobežojumi. Nakts darba ņēmēji nedrīkst strādāt vairāk kā vidēji 8 stundas 24 stundu periodā dalībvalsts noteiktā atsauces periodā. Ja viņu darbs ir saistīts ar īpašu apdraudējumu vai smagu fizisku vai garīgu slodzi, ir jāpiemēro 8 stundu ierobežojums katrā 24 stundu periodā (nerēķinot vidējo vērtību).
• Veselības pārbaudes. Nakts darba ņēmējiem un maiņu darba ņēmējiem ir jānodrošina bezmaksas veselības pārbaudes, pirms viņi sāk strādāt nakts maiņās vai darbā ar slīdošo grafiku. Veselības pārbaudēs jāievēro medicīniskā konfidencialitāte, un tās jāveic regulāri. Ja nakts darba ņēmējiem rodas veselības problēmas, kuru iemesls ir nakts darbs, viņi jāpārceļ uz dienas maiņu vai piemērotāku maiņu, ja vien tas ir iespējams.

Ikgadējais atvaļinājums

Saskaņā ar ES darba laika noteikumiem darba ņēmējiem ir jānodrošina vismaz četras nedēļas ilgs apmaksāts ikgadējais atvaļinājums. Ja nodarbināt pagaidu un nepilna darba laika darbiniekus, viņiem ir tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, kuru aprēķina proporcionāli nostrādātajam laikam. Darbiniekam, kurš atrodas slimības atvaļinājumā, ir tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu citā laikā. Tas nozīmē, ka darba ņēmējam, kas iepriekš ieplānota ikgadējā atvaļinājuma laikā ir slimības atvaļinājumā, ir tiesības lūgt to izmantot citā laikā, kas nesakrīt ar slimības atvaļinājuma periodu, neatkarīgi no tā, kurā brīdī ir iestājusies šī darbnespēja.

Atpūtas periodi ārkārtas apstākļos

Ja darbam ir nepieciešama klātbūtnes, pakalpojumu vai ražošanas nepārtrauktība, atkarībā no valsts tiesību aktiem vai darba koplīgumiem jūs varat piemērot ierobežotas atkāpes no ES noteikumos paredzētajiem minimālajiem atpūtas laikposmiem. Tas ir atļauts, ja pieņemat darbiniekus, kas strādā šādās jomās:

• slimnīcās vai līdzīgās iestādēs;
• ugunsdzēsības un civilās aizsardzības dienestos;
• nozarēs, kurās tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams pārtraukt darbu;
• lauksaimniecībā.

Šādas atkāpes var paredzēt arī piemērojamā koplīgumā ar noteikumu, ka tiek aizsargāta darba ņēmēju veselība un drošība. Tomēr visām atkāpēm ir noteikti stingri nosacījumi. Jums ir jāpiešķir darba ņēmējiem līdzvērtīgs kompensējošs atpūtas laiks tūlīt pēc nepārtraukta darba perioda.

Dežūras un “gatavības režīms”

Darba ņēmējiem, kas nodarbināti tādās nozarēs kā veselības aprūpe, neatliekamās palīdzības dienesti un tehniskā apkope, bieži ir jābūt “dežūras” vai “darba gatavības režīmā”. Ja vēlaties, lai darbinieki būtu “dežūras” vai “gatavības režīmā”, jums jāzina ES noteikumi, kas nosaka, kā šāds darbs tiek ieskaitīts darba stundās.

Dežūra. Ja darba ņēmējam ir jāatrodas darba vietā vai citā darba devēja noteiktā vietā, un tas notiek pēc izsaukuma, saskaņā ar ES tiesību aktiem šo laiku uzskata par darba laiku. Tas ir pilnībā jāieskaita darbinieka darba laikā.

Gatavības režīms. Ja darbinieks atrodas “gatavības režīmā”, t. i., ne darba devēja noteiktā vietā (piemēram, viņš var atrasties mājās), uzliktie ierobežojumi noteiks, vai šis laiks ir uzskatāms par darba laiku daļēji vai pilnībā. Ja darba devēja noteiktie ierobežojumi darba ņēmējam “darba gatavības režīma” laikā netraucē darba ņēmējam īstenot savas intereses, par “darba laiku” ir jāuzskata tikai laiks, kas saistīts ar faktisko pakalpojumu sniegšanu. Ņemiet vērā, ka “gatavības režīma” laikposma interpretācija dažādu valstu tiesību aktos atšķiras, un var būt arī īpaši nosacījumi un nolīgumi.

Brīvprātīga atteikuma nolīgumi

Ja to atļauj valsts likumi, jūs drīkstat ar darbinieku vienoties, ka viņš strādā vairāk par 48 stundām. Darbinieki drīkst atteikties un jebkurā brīdī atsaukt savu piekrišanu bez negatīvām sekām. Jums ir jāuztur atjaunināta uzskaite par visiem darbiniekiem, kuri veic šādu darbu. Šis izņēmums attiecas tikai uz maksimālo nedēļas darba laiku, bet ne uz citiem noteikumiem par darba laiku.

Īpaši gadījumi

• Transporta nozares darbinieki. Ja jūsu darbinieki nodrošina pasažieru vai preču pārvadājumu pakalpojumus pa sauszemes ceļiem, dzelzceļu, gaisu vai ūdensceļiem, ir jāievēro īpaši noteikumi par darba laiku.
• Gados jauni darba ņēmēji. Ja nodarbināt gados jaunus darba ņēmējus, ir spēkā arī īpaši noteikumi par darba laiku.

Zemāk varat piekļūt informācijai par konkrētām valstīm.