Progresīvie
Partija "Progresīvie" | |
---|---|
Līdzpriekšsēdētāji |
Andris Šuvajevs Agnese Lāce |
Ģenerālsekretāre[1] | Olga Paožole |
Partijas valde |
Andris Šuvajevs Agnese Lāce Mairita Lūse Jana Simanovska Mārtiņš Staķis Elīna Pinto Viesturs Kleinbergs Atis Švinka Marta Bogustova Paula Zvejniece Ğirts Dubkēvičs |
Dibināta | 2017. gada 25. februārī[2] |
Atdalījusies no | Biedrība "Progresīvie" |
Galvenā mītne | Ernesta Birznieka-Upīša iela 20, Rīga |
Jaunatnes spārns | Jaunatnes organizācija "Protests" |
Biedri (2024) | 870▲[3] |
Ideoloģija | |
Politiskā pozīcija | Centriski kreisa,[6] kreisa[2] |
Eiropas filiāles | Eiropas Zaļā partija |
Eiropas Parlamenta grupa | Greens/EFA |
Oficiālās krāsas |
Sarkans Zaļš |
14. Saeima |
9 / 100 |
Eiroparlaments |
1 / 9 |
Valdība |
3 / 15 |
Rīgas dome |
11 / 60 |
Vadītās pašvaldības |
0 / 43 |
Mājaslapa | |
www | |
|
"Progresīvie" ir sociāldemokrātiska, centriski kreisa[7] un progresīva politiskā partija Latvijā.[8] Partija aizstāv progresīvu nodokļu sistēmu un Ziemeļvalstu tipa labklājības valsts veidošanu.[2] Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.[9] 2022. gada Saeimas vēlēšanās partija "Progresīvie" tika ievēlēta 14. Saeimā.
Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts Andris Šuvajevs, un Latvijas Republikas kultūras ministre Agnese Lāce.[10] Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši Edmunds Cepurītis,[11] Roberts Putnis,[12] Māris Graudiņš[13] un citi.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas LSDSP rindas[14]; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, Ervins Labanovskis, Mārtiņš Kossovičs, Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.[15] Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".[16]
2011. gadā portālā ManaBalss.lv biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par progresīvu nodokļu sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku[17] un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta Saeimā.[18] 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".[19]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2018. gada Saeimas vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Progresīvie" kā pirmā partija 13. Saeimas vēlēšanās iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.[20]
"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli Antoņinu Ņenaševu, Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte Inga Liepa-Meiere, Zemgalē — Latvijas Universitātes asociētā profesore, socioloģijas doktore Līga Rasnača, Kurzemē — cilvēktiesību juriste Dace Kavasa un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore Agnese Logina.[21]
2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas Ministru prezidenta amata kandidātu,[22] bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.[21]
"Progresīvie" 13. Saeimas vēlēšanām iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.[23] Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.[24]
Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.[25]
Nr. | Sarakstu līderi[26] | ||||
---|---|---|---|---|---|
Rīga | Vidzeme | Latgale | Kurzeme | Zemgale | |
1 | Antoņina Ņenaševa | Inga Liepa-Meiere | Agnese Logina | Dace Kavasa | Līga Rasnača |
2 | Roberts Putnis | Ervins Labanovskis | Gunita Vanaga | Ansis Dobelis | Ģirts Šolis |
2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja 2019. gada Eiropas vēlēšanu kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "SUSTENTO" vadītāja Gunta Anča.[27]
2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un zaļāku Eiropu.[28] Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".[29]
2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "Attīstībai/Par!" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un klimatneitralitāte. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija Mārtiņš Staķis ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes Alija Turlaja un Selīna Vancāne, kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs Mārtiņš Kossovičs kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis Viesturs Kleinbergs — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.[30]
2022. gada Saeimas vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".[31] "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot Kasparu Briškenu (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, Antoņinu Ņenaševu Rīgā, Ati Švinku Zemgalē, Lieni Gāteri Kurzemē un Leilu Rasimu Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas 14. Saeimā.
2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte Zane Pūpola, kas uzskatīja, ka Izraēlas darbības karā ar arābiem ir pielīdzināmas Krievijas iebrukumam Ukrainā, taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.[32]
Vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saeimas vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
2018. | 13. Saeimas vēlēšanas | 2,62 | 0 / 100 |
|
2022. | 14. Saeimas vēlēšanas | 6,16 | 10 / 100 |
Eiroparlamenta vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
2019. | 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 2,90 | 0 / 8 |
|
2024. | 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 7,45 | 1 / 9 |
Pašvaldību vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas domes vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
2020. | 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas | 26,16 | 18 / 60 |
Kopīgais saraksts ar "Attīstībai/Par!" |
2017. gada pašvaldību vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās Aizputes,[33] Mārupes[34] un Ķeguma[35] novadā un Jūrmalā.[36]
Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.
Pilsēta/Novads | Vēlēšanu rezultāts | Deputātu vietas | Ievēlētie deputāti | |
---|---|---|---|---|
Balsis | % | |||
Aizputes novads | 916 | 27,32 | 4 / 15 |
Mārtiņš Sants Mārtiņš Grundmanis Anita Leimante Kārlis Vīdners |
Mārupes novads | 526 | 8,09 | 1 / 17 |
Edgars Jansons |
Jūrmala | 425 | 2,40 | 0 / 15 |
|
Ķeguma novads | 26 | 1,09 | 0 / 15 |
2021. gada pašvaldību vēlēšanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, kā arī Jēkabpils, Ķekavas, Mārupes, Siguldas un Smiltenes novados, savukārt Liepājā un Cēsu novadā partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.[37]
Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,[38] bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.[39]
Pilsēta/Novads | Vēlēšanu rezultāts | Deputātu vietas | Piezīmes | |
---|---|---|---|---|
Balsis | % | |||
Smiltenes novads | 683 | 12,53 | 2 / 15 |
|
Liepāja | 806 | 6,01 | 0 / 15 |
Kopā ar Kustību Par! un Jauno Vienotību |
Rēzekne | 390 | 5,62 | 1 / 13 |
|
Cēsu novads | 661 | 5,21 | 0 / 19 |
Kopā ar Kustību Par! |
Mārupes novads | 357 | 4,46 | 0 / 19 |
|
Jūrmala | 641 | 4,42 | 0 / 15 |
|
Siguldas novads | 300 | 3,29 | 0 / 19 |
|
Jēkabpils novads | 242 | 2,15 | 0 / 19 |
|
Ķekavas novads | 99 | 1,29 | 0 / 19 |
|
Jelgava | 105 | 0,90 | 0 / 15 |
Vadība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valde nr. | No | Līdz | Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā) |
---|---|---|---|
1 | 2017. gada 25. februāris[40] | 2018. gada 24. februāris | Māris Graudiņš Ansis Dobelis Mārtiņš Kossovičs Ervins Labanovskis Guntis Laurins Ieva Staltmane Antoņina Ņenaševa |
2 | 2018. gada 24. februāris[40] | 2019. gada 14. septembris | Roberts Putnis Ansis Dobelis Māris Graudiņš Dace Kavasa Mārtiņš Kossovičs Ervins Labanovskis Edgars Labsvīrs Ieva Staltmane Antoņina Ņenaševa |
3 | 2019. gada 14. septembris[11] | 2021. gada 4. septembris | Antoņina Ņenaševa Edmunds Cepurītis Terēze Gruntmane Dace Kavasa Viesturs Kleinbergs Igors Kļaviņš Mārtiņš Kossovičs Ervins Labanovskis Agnese Logina |
4 | 2021. gada 4. septembris[41] | Tagad | Antoņina Ņenaševa Atis Švinka Leila Rasima Jana Simanovska Inga Liepa-Meiere Mārtiņš Kossovičs Justīne Panteļējeva Dāvis Lodziņš Edmunds Cepurītis |
Partijas finansējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.[42][43][44] Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,[45] Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle[46] un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle[47] Elīna Pinto ar 750,00 eiro.
2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija Draugiem Group lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.[48] KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.[49] 2018. gada beigās "Progresīvie" savā Facebook kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.[50]
Iepriekšējie logo
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode». Progresīvie. 2020-12-1. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-16. Skatīts: 2021-1-2. Norādīts vairāk nekā
|archiveurl=
un|archive-url=
vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā|archivedate=
un|archive-date=
vajadzīgs - ↑ 2,0 2,1 2,2 Ģirts Zvirbulis. «Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm». Latvijas Avīze, 2017-02-25. Skatīts: 2017-10-25.
- ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2023-04-04.
- ↑ «Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās». Diena. Skatīts: 2017. gada 18. novembrī.
Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.
- ↑ «Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā». Diena. Skatīts: 2017. gada 18. novembrī.
Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.
- ↑ «'Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes». Delfi. 2017-03-30. Skatīts: 2017-10-25.
- ↑ DELFI. «'Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes». DELFI (latviešu), 2017-03-30. Skatīts: 2017-12-17.
- ↑ «Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"». Ir. 2017-02-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-08. Skatīts: 2017-10-25.
- ↑ «Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie». Diena. 2017-02-25. Skatīts: 2017-10-25.
- ↑ «Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci» (lv-LV). 2024-11-10. Skatīts: 2024-11-10.
- ↑ 11,0 11,1 ««Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa». Lsm.lv. 2019-9-14. Skatīts: 2019-9-27.
- ↑ ««Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu». Lsm.lv. 2019-5-28. Skatīts: 2019-9-27.
- ↑ «Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv». IR.lv (lv-LV). 2017-02-25. Skatīts: 2021-01-17.
- ↑ kreisie.lv. «LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv» (en-US). Skatīts: 2021-01-17.
- ↑ kreisie.lv. «Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv» (en-US). Skatīts: 2021-01-17.
- ↑ «Progresīvo ideju kustība». www.firmas.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-18.
- ↑ «PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU». ManaBalss.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 16. februārī. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.
- ↑ «Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu». Skaties.lv. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.
- ↑ «Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"». Ir. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.[novecojusi saite]
- ↑ «Politiskā partija PROGRESĪVIE». 19.06.2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 25.05.2019. Skatīts: 24.07.2018. Norādīts vairāk nekā
|archiveurl=
un|archive-url=
vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā|archivedate=
un|archive-date=
vajadzīgs - ↑ 21,0 21,1 DELFI. «13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes». DELFI (latviešu), 2018-07-13. Skatīts: 2018-07-24.
- ↑ DELFI. «'Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis». DELFI (latviešu), 2018-06-19. Skatīts: 2018-07-24.
- ↑ «"Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību». LA.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-08-11.
- ↑ «Centrālā vēlēšanu komisija». 08.08.2018. Skatīts: 11.08.2018.
- ↑ «Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-07. Skatīts: 2018-10-08.
- ↑ «5. "PROGRESĪVIE"». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2018. gada 22. septembrī.
- ↑ «FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus». LA.lv. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.
- ↑ «Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma». PROGRESĪVIE. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 5. martā. Norādīts vairāk nekā
|archiveurl=
un|archive-url=
vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā|archivedate=
un|archive-date=
vajadzīgs - ↑ ««Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu». Lsm.lv. Skatīts: 2019. gada 29. maijā.
- ↑ «Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"». Tvnet.lv. Skatīts: 2020-10-13.
- ↑ Caballero.lv. «Sākumlapa». PRO Platforma (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-01. Skatīts: 2022-12-01.
- ↑ «Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-25.
- ↑ «Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"». 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija. 2017-07-23. Skatīts: 2017-10-25.
- ↑ «Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"». 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija. 2017-07-23. Skatīts: 2017-10-25.
- ↑ «Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"». 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija. 2017-07-23. Skatīts: 2017-10-25.
- ↑ «Jūrmala, "PROGRESĪVIE"». 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija. 2017-07-23. Skatīts: 2017-10-25.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 14. jūnijā. Norādīts vairāk nekā
|archiveurl=
un|archive-url=
vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā|archivedate=
un|archive-date=
vajadzīgs - ↑ https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati
- ↑ https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati
- ↑ 40,0 40,1 «Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture». Progresīvie. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. maijā. Skatīts: 2019. gada 27. oktobrī.
- ↑ «Facebook ieraksts». Progresīvie. Skatīts: 2021. gada 4. septembrī.
- ↑ «Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»». Ziņas (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-08-11. Skatīts: 2017-12-17.
- ↑ PROGRESĪVIE (2017-12-05), Kā tiek finansētas politiskās partijas?. Atjaunināts: 2017-12-17
- ↑ PROGRESĪVIE (2017-12-12), Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!. Atjaunināts: 2017-12-17
- ↑ «Partiju finanšu datubāze». KNAB. Skatīts: 2017-12-17.
- ↑ «Par mums - Eiropas Latviešu apvienība». www.ela.lv. Skatīts: 2017-12-17.
- ↑ «EKL komanda». Eiropas Kustība Latvijā (en-US). Skatīts: 2017-12-17.
- ↑ DELFI. «'Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'». DELFI (latviešu), 2018-07-12. Skatīts: 2018-07-24.
- ↑ «Partiju ziedojumi». opendata.lv, KNAB dati. Skatīts: 2018. gada 25. decembrī.
- ↑ «Facebook ieraksts». Progresīvie. Skatīts: 2018. gada 25. decembrī.
|