19. gadsimts

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade; 2. tūkstošgade; 3. tūkstošgade;
Gadsimti:	18. gadsimts; 19. gadsimts; 20. gadsimts;
Desmitgades:	1800 • 1810 • 1820 • 1830 • 1840; 1850 • 1860 • 1870 • 1880 • 1890;
Gadi:	1801 1802 1803 1804 1805 1806 1807 1808 1809 1810; 1811 1812 1813 1814 1815 1816 1817 1818 1819 1820; 1821 1822 1823 1824 1825 1826 1827 1828 1829 1830; 1831 1832 1833 1834 1835 1836 1837 1838 1839 1840; 1841 1842 1843 1844 1845 1846 1847 1848 1849 1850; 1851 1852 1853 1854 1855 1856 1857 1858 1859 1860; 1861 1862 1863 1864 1865 1866 1867 1868 1869 1870; 1871 1872 1873 1874 1875 1876 1877 1878 1879 1880; 1881 1882 1883 1884 1885 1886 1887 1888 1889 1890; 1891 1892 1893 1894 1895 1896 1897 1898 1899 1900;

19. gadsimts ir gadsimts, kas ilga no 1801. līdz 1900. gadam. Šis gadsimts iezīmēja lielu impēriju — spāņu, portugāļu, ķīniešu, Svētā Romas un Mogulu impēriju sabrukumu. Tas ļāva ietekmi iegūt Britu un Vācijas Impērijai, kā arī Amerikas Savienotajām valstīm, mudinot uz militāriem konfliktiem, bet attīstot arī zinātni un izpēti. Pēc Francijas Pirmā impērijas un Napoleona sakāves, Britu impērija kļuva par pasaules vadošo spēku, kas kontrolēja vienu no ceturto daļu no pasaules iedzīvotājiem un vienu piekto daļu no kopējās zemes platības. 19. gadsimts bija izgudrojumu un atklājumu, ievērojami attīstījās matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, elektroenerģijas ražošanu un metalurģija, tas lika pamatus tehnoloģiskajai attīstībai 20. gadsimtā. Rūpnieciskā revolūcija aizsākās Eiropā. Viktorijas laikmetā bija populāri nodarbināt bērnus fabrikās un raktuvēs.

Sasniegumi medicīnā un cilvēka anatomijā, kā arī slimību profilakse sekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu rietumu pasaulē. 19. gadsimtā Eiropā divkāršojās iedzīvotāju skaits — no 200 miljoniem līdz 400 miljoniem. Šajā gadsimtā vairākās pilsētā visā pasaulē iedzīvotāju skaits pārsniedza miljonu. Londonā kļuva par pasaules lielāko pilsētu. Tās iedzīvotāju skaits palielinājās no 1 miljona 1800. gadā līdz 6,7 miljoniem gadsimta beigās.

Visā pasaulē tika ierobežota verdzība. 1834. gadā verdzību atcēla Lielbritānijā, 1865. gadā — ASV, 1888. gadā — Brazīlijā. 1848. gadā Austrijā un 1861. gadā Krievijā tika atcelta dzimtbūšana.

Ēras 19. gadsimtā

Rūpnieciskā revolūcija
Eiropas imperiālisms
Lielbritānijas pavaldonība, Viktorijas ēra (Lielbritānija).
Burbonu restaurācija, Jūlija monarhija, Francijas Otrā Republika un Francijas Trešā republika (Francija).
Belle Époque (Eiropa).
Edo periods, Meidži periods (Japāna).
Cjinu dinastija (Ķīna)
Tanzimats, Pirmā konstitucionālā ēra (Osmaņu impērija)
Krievijas Impērija

19. gadsimta notikumi pasaulē

1800—1809

1800: Otrās Lielās atmodas sākums ASV.
1801:
- Anglijas un Īrijas karalistes apvienojas, izveidojot Apvienoto Karalisti.
- Tomass Džefersons tiek ievēlēts par ASV prezidentu.
- Randžits Sings tiek kronēts par Siku impērijas karali.
1801—1815: kari starp ASV un Osmaņu impērijai pakļautajām zemēm (Alžīriju, Tripolitāniju) Ziemeļāfrikā.
1803:
- ASV no Francijas iegādājas Luiziānu. Ar šo sākas ASV paplašināšanās rietumu virzienā uz Kluso okeānu.
- Izcēlās karš starp Britu un Franču impērijām, tiek uzskatīts, ka tā aizsākās Napoleona kari.
1804:
- Haiti iegūst neatkarību no Francijas, tā kļūstot par pirmo melnādaino neatkarīgo valsti pasaulē.
- Tiek nodibināta Austrijas Impērija.
- Napoleons Bonaparts tiek kronēts par Francijas imperatoru.
1804—1810: Nigērijā notiek Fulani karš.
1804—1815: Serbijā notiek sacelšanās pret Osmaņu varu.
1808—1809: Somijas kara rezultātā Krievijas Impērija no Zviedrijas iegūst Somiju.
1805:
- notiek Trafalgaras kauja, par jūru un okeānu pārvaldnieci kļūst Britu impērija, nomainot Spāņu un Franču impērijas. Šis ir būtisks pagrieziens Britu impērijas varai pār lielāko daļu pasaules.
- Napoleona karspēks uzvar Austrijas un Krievijas armiju Austerlicas kaujā.
1805—1848: Muhameds Alī modernizē Ēģipti.
1806: Beidza pastāvēt Svētā Romas impērija.
1807: Lielbritānijā paziņo vergu tirdzniecību par pretlikumīgu.
1808-1809: Krievija iekaro Somiju Somijas karā.

1810—1819

1810:
- Tiek dibināta Berlīnes Universitāte. Starp tās studentiem un mācībspēkiem ir Kārlis Markss, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis un Oto fon Bismarks.
- Ar Grito de Dolores sākas Meksikas neatkarības karš.
1810—1820: Lielākā daļa Latīņamerikas kolonijas iegūst neatkarīgu no Spānijas un Portugāles impērijām, pēc Latīņamerikas neatkarības kariem.
1812: Francijas iebrukums Krievijā kļūst par pagrieziena punktu Napoleona karos.
1812—1815: Britu—amerikāņu karš.
1813—1907: Britu un Krievijas Impērijas cīnās par ietekmi Centrālāzijā.
1814—1816: Angļu—nepāliešu karš starp Nepālu (Gurkhu impēriju) un Britu impēriju.

1815:
- Vīnes kongresa rezultātā notiek izmaiņas Eiropas politiskajā kartē.
- Napoleona sakāve Vaterlo kaujā, noslēdzas Napoleona kari.
1816: gads bez vasaras: Neparasti aukstums visā Ziemeļu puslodē, ko iespējams izraisīja 1815. gada Tamboras vulkāna izvirdums 1815. gada aprīlī.
1817: Serbija iegūst de facto neatkarību no Osmaņu impērijas (de jure no 1867. gada).
1819: tiek dibināta Singapūra.

1820—1829

1820: ASV atbrīvotie vergi, kuri izlēmuši repatriēties uz Āfriku dibina Libērijas Republiku.
1821:
- Meksika iegūst neatkarību no Spānijas.
- Peru iegūst neatkarību no Spānijas.
1821—1830: Grieķija kļūst par pirmo valsti, kas oficiāli iegūst neatkarību no Osmaņu impērijas.
1822: Pedru I no Portugāles kļūst par Brazīlijas imperatoru.
1822—1823: Pirmā Meksikas impērija par karali kļūst Augusts I.
1823—1887: Lielbritānija anektē Birmu pēc trim Angļu-Britu kariem.
1825: Starp Lielajiem ezeriem (ASV) un Atlantijas okeānu tiek atvērts Ēri kanāls.
1825—1828: Brazīlijas un Argentīnas kara rezultātā Urugvaja iegūst neatkarību.
1826—1828: Pēc pēdējā Krievu—persiešu karā, Persijas impērijas ieguvusi teritorijas, ko zaudēja Krievijas Impērija.

1830—1839

1830:
- Jūlija revolūcija Francijā
- Revolūcija Beļģijā. Tiek izveidoto no Nīderlandes Apvienotās karalistes neatkarīga Beļģijas valsts.
- Izjūk Lielā Kolumbija, Kolumbija, Panama, Ekvadora un Venecuēla tautas iegūst neatkarību.
1831: Francija okupē Alžīriju.
1833: Verdzība atcelšana akts aizliedz verdzību visā Britu impērijā.
1834:
- izveidota Vācijas Muitas savienība.
- oficiāli tiek izbeigta Spāņu Inkvizīcija.
1835—1836: Meksikā notiek Teksasas revolūcija, kuras rezultātā tiek izveidota Teksasas republika.
1836: Alamo kauja
1837—1901: Par Britu impērijas karalieni kļūst Karaliene Viktorija.
1838—1840: Pilsoņu karš Centrālamerikas Federatīvajā Republikā noveda pie Gvatemalas, Salvadoras, Hondurasas, Nikaragvas un Kostarikas neatkarības.
1839—1851: Urugvajas Pilsoņu karš.
1839—1860: Pēc diviem Opija karos, Francija, Apvienotā Karaliste, ASV un Krievija uzvarēja Cjinu dinastiju, Ķīnā.

1840—1849

1840: Tiek dibināta Jaunzēlande.
1844:
- Pirmā publiski finansētā telegrāfa līnija pasaulē, starp Baltimoru un Vašingtonu.
- Dominikānas neatkarības karš no Haiti.
1845—1846: Pirmais Angļu-Sikhu karš
1845—1849: Kartupeļu bads Īrijā
1845—1872: Jaunzēlandes zemes karš
1846—1847: Mormoņu migrācija un Utanu.
1846—1847: Jukatanas karš.
1848:
- Publicēts Komunistiskās partijas manifests.
- Seneca Falls konvencija ir pirmā sieviešu tiesību konvencija, Amerikas Savienotajās Valstīs tā izraisa cīņu par sieviešu balsstiesībām.
1848—1849: Pirmais Angļu-Sikhu karš.
1848—1858: Kalifornijas zelta drudzis.

1850—1859

1850: Ap šo laiku beidzas Mazais Ledus laikmets.
1851: Londonā notiek pasaulē pirmā Lielā izstāde.
1851—1852: beidzas Platīna karš, Brazīlijas impērija kļūst par hegemoniju Dienvidamerikā.
1851—1860. gadi: Viktorijas zelta drudzis, Austrālijā.
1851—1864: Huna Sjucjuaņa vadītā Taipinu sacelšanās ir dumpis pret Ķīnas Cjinu dinastiju. Radusies Dienvidķīnā, jaunā radikālā politiskā kustība ieguvusi protestantisma elementus. Sacelšanas rezultātā gāja bojā vairāk nekā 20 miljoni cilvēku.

1853—1856: Norisinās Krimas karš starp Franciju, Osmaņu impēriju, Lielbritāniju un Krieviju.
1854: Kanagavas konvencija izbeidz izolacionisma politiku Japānā.
1855: Besenera process ļauj ražot masveidā tēraudu.
1856: Rumānijā tiek izveidots pasaulē pirmais naftas pārstrādes uzņēmums.
1857-1858: Indijas sacelšanās aizsāk Indijas neatkarības centienus no Lielbritānijas.
1859: Čārlzs Darvins publicē grāmatu "Sugu izcelšanās".

1860—1869

1861: Krievijā tiek atcelta dzimtbūšana.
1861—1865: Norisinās Amerikas pilsoņu karš.
1861—1867: Franču iebrukums Meksikā. Tiek izveidota Otrā Meksikas impērija un par karali ieceļ Maksimiliānu I.
1862—1877: Musulmaņu sacelšanās Ķīnas ziemeļrietumos.
1863: Tiek izveidots Starptautiskais Sarkanais Krusts.
1863—1865: sacelšanās Polijā pret Krievijas Impēriju.
1864—1866: Činčas salas karš bija mēģinājums Spānijai atgūt Dienvidamerikas kolonijas.
1865:
- Beidzas Amerikas pilsoņu karš.
- 14. aprīlis — Tiek noslepkavots Abrahams Linkolns, kad viņš apmeklē Forda teātri, Vašingtonā. Viņš nomirst apmēram pēc deviņām stundām,
1865—1877: Tiek izveidotas Amerikas Savienotās Valstis; Tiek aizliegta verdzība ASV.
1866:
- Veiksmīgi tiek izveidots Transatlantiskais telegrāfa kabelis.
- Austrijas-Prūsijas kara rezultātā sabrūk Vācijas konfederācijaun izveidojas Ziemeļjūras Vācijas Konfederāciju un Asutroungārijas impērija.
1866—1868: Bads Somijā.
1866—1869: Pēc Meidži impērijas restaurācijas, Japāna uzsāk strauju modernizāciju.
1867:
- ASV no Krievijas iegādājas Aļasku.
- Nodibināta Kanādas konfederācija.
- Serbijas Firstiste deklarē konstitūciju kas nosaka tās neatkarību no Osmaņu impērijas. Starptautiska atzinība sekoja 1878. gadā
1868: Tiek apstiprināts ASV Konstitūcijas 14. grozījums. Emigrantiem tiek piešķirta ASV pilsonība.
1869:
- Pabeigta Pirmā transkontinentālā dzelzceļa būvniecība, ASV.
- Atklāts Suecas kanāls, kas savieno Vidusjūru ar Sarkano Jūru.

Suecas kanāls. Viens no pirmajiem kuģiem kas to šķērso

1870—1879

1870—1871: Norisinās Francijas—Prūsijas karš.
1871—1872: Bads Persijā, domājams, izraisījis nāvi 2 miljoniem cilvēku.
1871—1914: Otrā Industriālā Revolūcija.
1870. gadi — 1890. gadi: Lielā depresija Rietumeiropā un Ziemeļamerikā.
1872: Izveidots Jeloustonas nacionālais parks.
1873: Džeimss Maksvels publicē "traktātu par elektrību un magnētismu"(Treatise on Electricity and Magnetism).
1874: Beidz pastāvēt Īstindijas kompānija.
1874—1875: Spānijā izveidojas Pirmā Republika.
1875—1900: 26 miljoni cilvēku iet bojā no bada Indijā.
1876: Bulgārijas sacelšanās pret Osmaņu varu.
1876—1879: 13 miljoni cilvēku nomirst no bada Ķīnas ziemeļos.
1876—1914: masveida iedzīvotāju, teritorijas, rūpniecības labklājība šo laika periodu ASV dēvē par Apzeltīto laikmetu.
1877: Lielais Dzelzceļa streiks, ASV, iespējams, ir pasaulē pirmais valsts mēroga darba streiks.
1877—1878: Pēc Krievu-turku kara, Berlīnes līgumā oficiāli tiek atzīta Serbijas, Melnkalnes, Rumānijas un Bulgārijas neatkarība.
1878: Izveidota pirmā komerciālā telefona centrāles in Ņūheivenā, Konektikutā.
1879: Angļu-zulu karš Dienvidāfrikā.
1879—1883: Čīle cīņas pret Peru un Bolīvija par teritoriju Andos un Klusā okeāna piekrastē.

1880—1889

1880—1881: Pirmais būru karš.
1881: pirmā elektrostacija un tīkla Lielbritānijā, Godalmingā.
1881—1899: Mahdistu karš, Sudānā.
1882: Britu iebrukums un Ēģiptes okupācija.
1883: Krakatau vulkāna eksplozija.
1884—1885: Berlīnes konferences dod signālu Eiropas "cīņām par Āfriku". Apmeklējot valstis vienojas arī par to lai aizliegtu tirdzniecību ar vergiem.
1884—1885: Ķīnas-Francijas kara rezultātā veidota Franču Indoķīna.
1885: Krievijas valdība Baltijā sāk aktīvu pārkrievošanas politiku.
1888:
- Aprīlis: Tiek uzskatīts, ka Džeks Uzšķērdējs noslepkavoja pirmo savu upuri.
- Novembris: Tiek uzskatīts, ka Džeks Uzšķērdējs noslepkavoja pēdējo savu upuri.
- Brazīlijā aizliedz verdzību.
1889:
- Tiek atklāts Eifeļa tornis, Parīzē.
- Beidz pastāvēt Brazīlijas impērija un tiek izveidota Brazīlijas republika.

1890—1899

1891: Izveidots basketbols.
1893:
- Čikāgā notika Pasaules Kolumbijas Ekspozīcijas tiek atzīmēta 400. gadadiena kopš Kristofors Kolumbs ieradās Jaunajā Pasaulē.
- Vācu firmas "Bayer" darbinieki iegūst aspirīnu.
1895—1896: Etiopija uzvar Itāliju Pirmajā Etiopijas-Itālijas karā.
1896:
- Atēnās tiek atjaunotas olimpiskās spēles.
- Etiopija sakāva Itālijā Advas kaujā.
- Klondaikas zelta drudzis, Kanādā.
1897 — 1910: Izveidota īslaicīga Korejas Impērija.
1898: ASV savā kontrolē iegūst Kubu, Puertoriko un Filipīnas, pēc Amerikāņu spāņu kara.
1898 — 1900: Ķīnā notiek Bokseru sacelšanās.
1899 — 1902: Otrais Būru karš
1899 — 1912: Amerikāņu-Filipīniešu karš.

19. gadsimta notikumi Latvijā

1802: Vidzemē notiek Kauguru nemieri.
1804: Tiek izdoti Vidzemes zemnieku likumi.
1817: Notiek Kurzemes zemnieku brīvlaišana.
1819: Notiek Vidzemes zemnieku brīvlaišana.
1822: Iznāk pirmais latviešu nedēļas laikraksts "Latviešu Avīzes".
1849: Tika pieņemts likums, kas ļāva latviešu zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības.
1861: Latgalē līdz ar pārējo Krievijas Impēriju notiek zemnieku brīvlaišana.
1862: Sāk iznākt Jaunlatviešu izdotais laikraksts "Pēterburgas Avīzes".
1868: Tiek nodibināta Rīgas Latviešu biedrība.
1873: Notiek pirmie vispārējie latviešu Dziesmu Svētki.
1883: pēc Jāņa Čakstes ierosmes Maskavā nodibina Maskavas latvju studentu biedrība, no kuras vēlāk izveidojās studentu biedrība Austrums un korporācija Fraternitas Moscoviensis.
1895: Jelgavā notiek IV vispārīgie dziesmu un mūzikas svētki.
1899: Notiek Rīgas dumpis.

Ievērojami cilvēki Pasaulē 19. gadsimtā

Klāra Bārtona, medicīnas māsa, Amerikas Sarkanā krusta izveidotāja.
Oto fon Bismarks, Vācijas kanclers.
Sēdošais Bizons, indiāņu cilts lakotu cilts virsaitis.
Benito Huaress, Meksikas prezidents.
Džefersons Deiviss, Amerikas Valstu Konfederācijas štatu prezidents.
Džuzepe Garibaldi, itāļu ģenerālis un politiķis.
Francis Jozefs I, Austrijas imperators.
Abrahams Linkolns, piecpadsmitais ASV prezidents.
Florence Naitingeila, angļu medicīnas māsa, rakstniece un sabiedriska darbiniece
Napoleons Bonaparts, pirmais Francijas imperators.
Hosē Risals, Filipīnu nacionālais varonis.
Karaliene Viktorija, Britu impērjas karaliene
Kārlis Markss, ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, ekonomists un revolucionārs.

Antropologi, arheologi, zinātnieki

Čērčils Babingtons, arheologs
Ādolfs Francis Alfonso Bandelirs, arheologs
Franks Boass, arheologs
Zigmunds Freids, ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs.
Luijs Agasī Fuertess, ornitologs
Klintons Harts Meriams, zoologs
Roberts Ridgvejs, ornitologs
Edvards Barnets Teilors, antropologs
Karls Verners, valodnieks

Mākslinieki, gleznotāji, tēlnieki

Mūziķi

Sportisti

Tomass Bērks, amerikāņu distanču skrējējs
Miltiadis Guskoss, grieķu lodes grūdējs
Fricis Hofmanis, vācu vingrotājs
Ādolfs Šmāls, austriešu paukotājs un riteņbraucējs
Fricis Trauns, vācu tenisists
Vigo Jensens, dāņu svarcēlājs
Džeimss Konolijs, amerikāņu trīssoļlecējs, pirmais atjaunoto spēļu olimpiskais čempions
Spiridons Luiss, grieķu maratonskrējējs
Džons Felegans, amerikāņu vesera metējs
Alvins Krencleins, amerikāņu vieglatlēts
Šarlote Kūpere, britu tenisiste, pirmā olimpiskā čempione — sieviete.
Martins Šeridans, amerikāņu diska metējs
Čārlzs Dvoraks, amerikāņu kārstlecējs
Emīls Raušs, vācu peldētājs
Antons Heida, amerikāņu vingrotājs
Makss Dekižī, franču tenisists

Šovbizness un teātris

Deivis Belasko, aktieris, dramaturgs, teātra režisors
Sāra Bernarte, aktrise
Edvīns Būts, aktieris
Patriks Kempbels, aktieris
Eleonora Dūse, aktrise
Henrijs Ibsens, dramaturgs
Edmunds Kings, aktieris
Čārlzs Kings, aktieris

Uzņēmēji

Džons Džeikobs Astors III, Nekustamais īpašums
Endrū Kārnegijs, industriālists, filantrops
Henrijs Friks, industriālists, mākslas kolekcionārs
Henrijs O. Havemeijers, mākslas kolekcionārs
Džordžs Hērsts, zelta iegūšana
Endrū V. Mellons, filantrops, industriālists, mākslas kolekcionārs
Dž.P. Morgans, baņķieris, mākslas kolekcionārs
Džordžs Mortimers Pulmans,
Čārlzs Prats, naftas magnāts
Džons Rokfellers, naftas un biznesa magnāts, filantrops
Levi Štrauss, apģērbu ražotājs
Kornēlijs Vanderbilts, dzelzceļš
Viljams Čapmens Ralstons, Biznesmenis, finansists, Kalifornijas bankas dibinātājs

Žurnālisti, misionāri, pētnieki

Roalds Amundsens, pētnieks
Semjuels Beikers, pētnieks
Tomass Beiness, pētnieks
Fabiāns fon Belinshauzens, pētnieks
Henriks Bārts, pētnieks
Henrijs Valters Beits, pētnieks
Ričards Fransiss Bērtons, pētnieks
Frederiks Semjuels Delenbogs, pētnieks
Horācijs Grīlijs, žurnālists
Deivids Livingstons, pētnieks, misionārs
Roberts Pīrijs, pētnieks
Nikolajs Prževaļskis, pētnieks
Henrijs Dž. Stenlijs, žurnālists, pētnieks

Ievērojami cilvēki Latvijā 19. gadsimtā

Krišjānis Valdemārs, Jaunlatviešu kustības aizsācējs.
Krišjānis Barons, latviešu Dainu apkopotājs.
Atis Kronvalds, latviešu publicists, valodnieks.
Ādolfs Alunāns, latviešu teātra pamatlicējs.

Gadsimta celtnes

Kapitolijs (līdz 1863)
Vašingtona, ASV.
Eifeļa tornis (1887—1889)
Parīze, Francija.
Vestminsteras pils (1840—1860)
Londona, Lielbritānija.
Daugavpils cietoksnis (1810—1878).
Daugavpils, Latvija.
Svētā Izaka katedrāle (1818—1858).
Sanktpēterburga, Krievija.
Epifānija baznīca (1887–1891)
Ostroha, Ukraina.
Sv. Jāņa Kristītāja bazilika (1855)
Ņūfaundlenda, Kanāda.
Ortakējas mošeja (1853—1856)
Stambula, Turcija.
Agdamas mošeja. (1868—1870)
Agdama, Azerbaidžāna.
Hatīsingas džainistu templis. (1848)
Amdāvāda, Indija.
Konpiras Lielais teātris. (1836)
Kotohira, Japāna.
Zinana templis (1890)
Taipeja, Taivāna.

Skatīt arī

Valstu uzskaitījums 19. gadsimtā

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	18. gadsimts 19. gadsimts 20. gadsimts
Desmitgades:	1800 • 1810 • 1820 • 1830 • 1840 1850 • 1860 • 1870 • 1880 • 1890
Gadi:	1801 1802 1803 1804 1805 1806 1807 1808 1809 1810 1811 1812 1813 1814 1815 1816 1817 1818 1819 1820 1821 1822 1823 1824 1825 1826 1827 1828 1829 1830 1831 1832 1833 1834 1835 1836 1837 1838 1839 1840 1841 1842 1843 1844 1845 1846 1847 1848 1849 1850 1851 1852 1853 1854 1855 1856 1857 1858 1859 1860 1861 1862 1863 1864 1865 1866 1867 1868 1869 1870 1871 1872 1873 1874 1875 1876 1877 1878 1879 1880 1881 1882 1883 1884 1885 1886 1887 1888 1889 1890 1891 1892 1893 1894 1895 1896 1897 1898 1899 1900