Pāriet uz saturu

Stroncijs

Vikipēdijas lapa
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Stroncijs
38


2
8
18
8
2
Sr

87,62 g/mol

[Kr]5s2
    
Stroncija paraugs argona aizsargatmosfērā un stroncija rūdas (stroncianīta) fluorescence
Oksidēšanas pakāpes +2
Elektronegativitāte 0,95
Blīvums 2630 kg/m3
Kušanas temperatūra 1050 K (777 °C)
Viršanas temperatūra 1655 K (1382 °C)

Stroncijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38. Tas ir sārmzemju metāls. Stroncijs aktīvi reaģē ar gaisa skābekli un tāpēc brīvā veidā dabā nav sastopams. Sastopams galvenokārt karbonātu un sulfātu (celestīna) veidā. Stroncijs liesmu iekrāso sarkanā krāsā, šādiem mērķiem pirotehnikā lieto stroncija nitrātu. Savienojumos var būt tikai divvērtīgs.

Stroncijs nav toksisks elements, taču tā radioaktīvais izotops stroncijs-90, ko lieto kā radioaktīvā bēta starojuma avotu, nonākot organismā, ir ļoti bīstams. Stroncijs pēc bioloģiskajām īpašībām līdzīgs kalcijam, tādēļ uzkrājas kaulos.

Nelielos daudzumos stroncijs konstatēts arī cilvēka organismā, bet tā bioloģiskā nozīme nav zināma.

Stronciju 1790. gadā atklāja Adērs Krofords (Adair Crawford). Tas tika nosaukts Skotijas ciemata Strontīanas (Strontian) vārdā, kur tika atklāts. 1808. gadā ar elektrolīzi stronciju izdalīja angļu ķīmiķis Hamfrijs Deivijs, lai gan tas joprojām netika iegūts tīrā veidā. 1855. gadā tīrā veidā to pirmais ieguva Roberts Bunzens (Robert Bunsen).

Atrašanās dabā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīrā veidā stroncijs dabā nav atrodams. Tas galvenokārt ir atrodams celestīna un stroncianīta minerālos.[1]

Dabā ir sastopami četri stabili stroncija izotopi: stroncijs-88 (82,58% no kopējā stroncija daudzuma), stroncijs-86 (9,86%), stroncijs-87 (7,00%) un stroncijs-84 (0,56%).[2] Vēl ir zināmi izotopi, kuru masas skaitlis ir no 73 līdz 107.[2]

Stroncija sadegšana gaisā ar sarkanu liesmu

Stroncijs ir pelēks, sudrabains metāls, mīkstāks nekā kalcijs. Ķīmiski aktīvs elements. Labi reaģē ar ūdeni, veidojot stroncija hidroksīdu (Sr(OH)2) un ūdeņraža gāzi.

Stroncijam ir līdzīgas ķīmiskās īpašības kā kalcijam un bārijam, bet to izmanto salīdzinoši maz, galvenokārt lielo izmaksu dēļ. Stronciju galvenokārt izmanto pirotehnikā, lai uguņošanā iegūtu spilgti sarkanu krāsu.[3]

  1. «Strontium» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2014. gada 8. decembrī.
  2. 2,0 2,1 «Isotopes of the Element Strontium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 8. decembrī.
  3. «Strontium (Sr)» (angliski). lenntech.com. Skatīts: 2014. gada 17. decembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]