Šosejas riteņbraukšana

Šosejas riteņbraukšana

2010. gada Tour de France velobrauciens
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns	Starptautiskā riteņbraukšanas savienība (UCI)
Pirmsākumi	1868. gads
Īpašības
Kontakts starp sportistiem	hajaja
Veids	Riteņbraukšanas sports
Olimpiskās spēles	1896—pašlaik

Šosejas riteņbraukšana ir populārākais un vecākais riteņbraukšanas sporta veids. Šosejas riteņbraucēji mēdz specializēties grupas finišiem (sprinteri), braukšanai kalnos un individuālajam braucieniem ar atsevišķu startu, tomēr netrūkst arī universālu braucēju.

Šosejas riteņbraukšanas kā sporta veida vēsture aizsākās 1868. gadā, pirmais pasaules čempionāts notika jau 1893. gadā un šosejas riteņbraukšana bija iekļauta arī pirmo mūsdienu olimpisko spēļu programmā 1896. gadā. Ikgadējās profesionāļu sacensības ar senāko vēsturi ir viendienas brauciens Lježa-Bastoņa-Lježa, kas Beļģijā notiek kopš 1892. gada.

Nozīmīgākās un arī grūtākās daudzdienu šosejas riteņbraukšanas sacensībās pasaulē ir Tour de France, Giro d`Italia un Vuelta a España. Citas prestižākās sacensības ir pasaules čempionāti, klasiskās viendienas sacensības un vadošo velosporta valstu nacionālie čempionāti.

Šosejas riteņbraukšana Latvijā

No Latvijas sportistiem lielākos panākumus šosejas riteņbraukšanā ir guvuši Romāns Vainšteins (2000. gada pasaules čempions grupas braucienā), Pēteris Ugrumovs (2. vietas ieguvējs Tour de France kopvērtējumā), Arvis Piziks, Raivis Belohvoščiks (1999. gadā 4. vieta pasaules čempionātā individuālajā braucienā ar atsevišķu startu), Dainis Ozols (1992. gada olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs) un Kaspars Ozers (1993. gada pasaules vicečempions grupas braucienā amatieriem).