Pāriet uz saturu

Platajas: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nav labojuma kopsavilkuma
Nav labojuma kopsavilkuma
 
25. rindiņa: 25. rindiņa:
| designation =
| designation =
}}
}}
'''Platajas''' ({{val|grc|Πλαταιαί}}) jeb vienskaitlī '''Plataja''' ({{val|grc|Πλάταια}}) bija sena pilsēta [[Boiotija|Boiotijā]] [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]. [[Homērs]] un [[Hērodots]] to sauca Plataja, bet [[Tukidīds]], [[Strabons]] un [[Pausanijs|Pausānijs]] — Platajas. Pilsēta atradās starp [[Helikons|Helikona]] un [[Kitairons|Kitairona]] kalniem, kur pēdējais robežojās ar [[Megarīda|Megarīdu]], [[Atika|Atiku]] un Boiotiju. Plataju teritorija tiek lēsta uz 170 km².
'''Platajas''' ({{val|grc|Πλαταιαί}}) jeb vienskaitlī '''Plataja''' ({{val|grc|Πλάταια}}) bija sena pilsēta [[Boiotija|Boiotijā]] [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]. [[Homērs]] un [[Hērodots]] to sauca Plataja, bet [[Tukidīds]], [[Strabons]] un [[Pausanijs|Pausānijs]] — Platajas. Pilsēta atradās starp [[Helikons|Helikona]] un [[Kitairons|Kitairona]] kalniem, kur pēdējais robežojās ar [[Megarīda|Megarīdu]], [[Atika|Atiku]] un Boiotiju. Plataju teritorija tiek lēsta uz 170 km².


== Ģeogrāfija ==
== Ģeogrāfija ==
33. rindiņa: 33. rindiņa:
Pēc tēbiešu ([[Eolieši|eoliešu]]-boiotiešu) domām, pilsētu dibināja tēbieši. Savukārt, Pausānijs piemin, ka platajieši bija iezemieši ([[jonieši]]), kuri, saskaņā ar [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģiju]] ir cēlušies no [[Asops|Asopa]] meitas, [[Plataja (mitoloģija)|Platajas]], kuras vārdā pilsēta arī tika nosaukta. Platajieši un tespieši, kā arī kopumā seno pilsētu un ciematu iedzīvotāji aiz Asopas upes, spītīgi pretojās pievienoties Tēbu savienībai savu iedzimto simpātiju dēļ attiecībā uz [[Atēnas|atēniešiem]]. Viņu cīņa pret Tēbām sasniedza savu kritisko punktu laikā, kad [[Līdija]]s ķēniņu [[Krēzs|Krēzu]] [[Sardi|Sardos]] 546. gadā pr.Kr. bija ielencis [[Kīrs Lielais|Kīrs]], bet [[Jonija]]s pilsētas vērsās pie savām metropolēm pēc palīdzības. Pēc tam, 519. gadā pr.Kr., kad senā [[Sparta]] palīdzēja Atēnām un [[Senā Korinta|Korintai]] karā pret [[Ejina|Eginu]] un Tēbām, platajieši, lai nebūtu jāpakļaujas tēbiešiem, lūdza spartiešu ķēniņu [[Kleomens I|Kleomenu I]] pievienoties viņiem, t.i. [[Peloponēsas savienība]]i. Tad Kleomens, izvērtējot attālumu, kas šķir viņus no Tēbām un Atēnām, kā arī stimulējot ienaidu starp tēbiešiem un atēniešiem, piedāvāja tiem izveidot savienību ar atēniešiem. Platajieši toreiz paklausīja padomam, kas sakrita ar toreiz Atēnās valdošo [[Pisistratīdi|Pisistratīdu]] vēlmēm, un nosūtīja sūtņus, kurus tie nekavējoties uzņēma. Tādējādi, atēnieši vairs nešaubījās uzbrukt Tēbām un pēc uzvaras kaujā paplašināja savas robežas līdz Asopai.
Pēc tēbiešu ([[Eolieši|eoliešu]]-boiotiešu) domām, pilsētu dibināja tēbieši. Savukārt, Pausānijs piemin, ka platajieši bija iezemieši ([[jonieši]]), kuri, saskaņā ar [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģiju]] ir cēlušies no [[Asops|Asopa]] meitas, [[Plataja (mitoloģija)|Platajas]], kuras vārdā pilsēta arī tika nosaukta. Platajieši un tespieši, kā arī kopumā seno pilsētu un ciematu iedzīvotāji aiz Asopas upes, spītīgi pretojās pievienoties Tēbu savienībai savu iedzimto simpātiju dēļ attiecībā uz [[Atēnas|atēniešiem]]. Viņu cīņa pret Tēbām sasniedza savu kritisko punktu laikā, kad [[Līdija]]s ķēniņu [[Krēzs|Krēzu]] [[Sardi|Sardos]] 546. gadā pr.Kr. bija ielencis [[Kīrs Lielais|Kīrs]], bet [[Jonija]]s pilsētas vērsās pie savām metropolēm pēc palīdzības. Pēc tam, 519. gadā pr.Kr., kad senā [[Sparta]] palīdzēja Atēnām un [[Senā Korinta|Korintai]] karā pret [[Ejina|Eginu]] un Tēbām, platajieši, lai nebūtu jāpakļaujas tēbiešiem, lūdza spartiešu ķēniņu [[Kleomens I|Kleomenu I]] pievienoties viņiem, t.i. [[Peloponēsas savienība]]i. Tad Kleomens, izvērtējot attālumu, kas šķir viņus no Tēbām un Atēnām, kā arī stimulējot ienaidu starp tēbiešiem un atēniešiem, piedāvāja tiem izveidot savienību ar atēniešiem. Platajieši toreiz paklausīja padomam, kas sakrita ar toreiz Atēnās valdošo [[Pisistratīdi|Pisistratīdu]] vēlmēm, un nosūtīja sūtņus, kurus tie nekavējoties uzņēma. Tādējādi, atēnieši vairs nešaubījās uzbrukt Tēbām un pēc uzvaras kaujā paplašināja savas robežas līdz Asopai.


Toreiz pateicīgie platajieši pirmie no [[grieķi]]em sniedza savu palīdzību, nosūtot atēniešiem 1000 savu karavīru [[Plataju kauja|Plataju kaujā]], kur pēc tam šajā kaujas laukā tika izveidotas atsevišķas kapenes priekš drosmīgajiem platajiešiem. Jāatzīmē, ka [[Kserkss I|Kserksa]] karagājienā uz grieķu teritorijām no visām Boiotijas pilsētām nepiedalījās tikai Platajas un [[Tespija]]. Faktiski pēc grieķu uzvaras Platajas tika uzskatītas par "Svēto pilsētu", un tur bija aizliegts uzbrukt citiem grieķiem, un katru gadu tur tika rīkoti piemiņas pasākumi saistībā ar šo kauju.
Toreiz pateicīgie platajieši pirmie no [[grieķi]]em sniedza savu palīdzību, nosūtot atēniešiem 1000 savu karavīru [[Plataju kauja|Plataju kaujā]], kur pēc tam šajā kaujas laukā tika izveidotas atsevišķas kapenes kriušajiem platajiešiem. Jāatzīmē, ka [[Kserkss I|Kserksa]] karagājienā uz grieķu teritorijām no visām Boiotijas pilsētām nepiedalījās tikai Platajas un [[Tespija]]. Faktiski pēc grieķu uzvaras Platajas tika uzskatītas par "Svēto pilsētu", un tur bija aizliegts uzbrukt citiem grieķiem, un katru gadu tur tika rīkoti piemiņas pasākumi saistībā ar šo kauju.
[[Attēls:Plataea AR Hemidrachm 1590041.jpg|right|245 px|thumb|Plataju kaltā hemidrahmas monēta.]]
[[Attēls:Plataea AR Hemidrachm 1590041.jpg|right|245 px|thumb|Plataju kaltā hemidrahmas monēta.]]


41. rindiņa: 41. rindiņa:


== Apbūve ==
== Apbūve ==
Saglabājušās Plataju drupas tiek datētas pārsvarā ar 338. gadu pr.Kr., t.i. ar periodu pēc to atjaunošanas. Pilsētu ieskāva [[Aizsargmūris|aizsargmūri]], kuru garums sasniedza ap 4,5 kilometrus, bet to ietvertā teritorija — ap 1500 х 750 metriem. Sienas ir saglabājušās vairākos līmeņos un attiecas uz dažādiem periodiem. Tām bija gan taisnstūra, gan arī apaļi [[Sargtornis|sargtorņi]]. Daļa cietokšņa konstrukciju ir saglabājušās, īpaši dienvidu daļā. Ir saglabajušās arī senākas 4. gadsimta pr.Kr. sienas un pat [[Aizvēsture|aizvēsturiskās]] sienas. [[Mikēnu civilizācija|Mikēniešu perioda]] nocietinātā pilsēta atradās jaunākās pilsētas apbūves ziemeļrietumu stūrī.<ref>Stillwell, Richard & MacDonald, William L. & McAllister, Marian Holland (toim.): ”Plataiai, Greece”, ''The Princeton Encyclopedia of Classical Sites.'' Princeton, N. J.: Princeton University Press, 1976.</ref>
Saglabājušās Plataju drupas tiek datētas pārsvarā ar 338. gadu pr.Kr., t.i. ar periodu pēc to atjaunošanas. Pilsētu ieskāva [[Aizsargmūris|aizsargmūri]], kuru garums sasniedza ap 4,5 kilometrus, bet to ietvertā teritorija — ap 1500 х 750 metriem. Sienas ir saglabājušās vairākos līmeņos un attiecas uz dažādiem periodiem. Tām bija gan taisnstūra, gan arī apaļi [[Sargtornis|sargtorņi]]. Daļa cietokšņa konstrukciju ir saglabājušās, īpaši dienvidu daļā. Ir saglabajušās arī senākas 4. gadsimta pr.Kr. sienas un pat [[Aizvēsture|aizvēsturiskās]] sienas. [[Mikēnu civilizācija|Mikēniešu perioda]] nocietinātā pilsēta atradās jaunākās pilsētas apbūves ziemeļrietumu stūrī.<ref>Stillwell, Richard & MacDonald, William L. & McAllister, Marian Holland (toim.): ”Plataiai, Greece”, ''The Princeton Encyclopedia of Classical Sites.'' Princeton, N. J.: Princeton University Press, 1976.</ref>


Nozīmīgākie pilsētas tempļi bija veltīti [[Atēna|Atēnai Arejai]] un Hērai. Atēnas templis tika uzcelts par 80 talentiem, kurus platajieši saņēma pateicībā no citiem grieķiem pēc Plataju kaujas. To krāšņoja [[Polignots|Polignota]] u [[Onats|Onata]] darbi, kā arī [[Fidijs|Fidija]] veidotais Atēnas kulta tēls. Taču šis templis tā arī netika atrasts. Hēras templi [[Doriskais orderis|doriešu ordera]] stilā 427. gadā pr.Kr. uzcēla tēbieši iekš pilsētas mūriem, un tā izmēri bija apmēram 49,9 х 16,7 m. Tajā atradās [[Prāksitels|Prāksitela]] veidotais Hēras kulta tēls. Sākotnējais senākais Hēras templis, acīmredzot, atradās ārpus pilsētas mūriem. Pilsētas svētnīcu skaitā ietilpa [[Zevs|Zeva Eleutera]] svētnīca, kas arī atradās ārpus pilsētas teritorijas un vēlākajā periodā to veidoja tikai [[altāris]] un kulta tēls. Un vēl bija [[Dēmetra|Demētrai Eleusinai]] un [[Artemīda]]i veltītie tempļi.
Nozīmīgākie pilsētas tempļi bija veltīti [[Atēna|Atēnai Arejai]] un Hērai. Atēnas templis tika uzcelts par 80 talentiem, kurus platajieši saņēma pateicībā no citiem grieķiem pēc Plataju kaujas. To krāšņoja [[Polignots|Polignota]] u [[Onats|Onata]] darbi, kā arī [[Feidijs|Feidija]] veidotais Atēnas kulta tēls. Taču šis templis tā arī netika atrasts. Hēras templi [[Doriskais orderis|doriešu ordera]] stilā 427. gadā pr.Kr. uzcēla tēbieši iekš pilsētas mūriem, un tā izmēri bija apmēram 49,9 х 16,7 m. Tajā atradās [[Prāksitels|Prāksitela]] veidotais Hēras kulta tēls. Sākotnējais senākais Hēras templis, acīmredzot, atradās ārpus pilsētas mūriem. Pilsētas svētnīcu skaitā ietilpa [[Zevs|Zeva Eleutera]] svētnīca, kas arī atradās ārpus pilsētas teritorijas un vēlākajā periodā to veidoja tikai [[altāris]] un kulta tēls. Un vēl bija [[Dēmetra|Demētrai Eleusinai]] un [[Artemīda]]i veltītie tempļi.
[[Attēls:Αρχαιολογικός Χώρος Πλαταιών 4.jpg|right|210 px|thumb|Plataju nekropoles sarkofāgs.]]
[[Attēls:Αρχαιολογικός Χώρος Πλαταιών 4.jpg|right|210 px|thumb|Plataju nekropoles sarkofāgs.]]


Platajās vēl tika atrastas liela "Katagogiona" viesu nama paliekas, kuru tēbieši uzcēla priekš [[svētceļnieki]]em. Tam bija divi stāvi, daudzas istabas un centrālais pagalms. Nama izmēri bija apmēram 60 х 60 metri. [[Senā Roma|Romiešu periodā]] ēka tika atkal izmantota kā [[agora]].<ref>Dinsmoor, William Bell: ''The Architecture of Ancient Greece: An Account of Its Historic Development'', s. 251. Biblo & Tannen Publishers, 1950. ISBN 0-8196-0283-3.</ref> Plataju kaujā kritušos karavīrus paglabāja brāļu kapos "Poliandrionā", kuri atradās netālu no Zeva Eleutera svētnīcas. Plataju [[nekropole]]s atradās pilsētas austrumu un rietumu pusēs. Daudzās [[Austrumromas impērija|Bizantijas laika]] baznīcas šajā apkārtnē, no kurām liela daļa ir pārvērtušās drupās, bija atkārtoti izmantoti no Plataju apbūves ņemtie celtniecības materiāli.
Platajās vēl tika atrastas liela "Katagogiona" viesu nama paliekas, kuru tēbieši uzcēla [[svētceļnieki]]em. Tam bija divi stāvi, daudzas istabas un centrālais pagalms. Nama izmēri bija apmēram 60 х 60 metri. [[Senā Roma|Romiešu periodā]] ēka tika atkal izmantota kā [[agora]].<ref>Dinsmoor, William Bell: ''The Architecture of Ancient Greece: An Account of Its Historic Development'', s. 251. Biblo & Tannen Publishers, 1950. ISBN 0-8196-0283-3.</ref> Plataju kaujā kritušos karavīrus paglabāja brāļu kapos "Poliandrionā", kuri atradās netālu no Zeva Eleutera svētnīcas. Plataju [[nekropole]]s atradās pilsētas austrumu un rietumu pusēs. Daudzās [[Austrumromas impērija|Bizantijas laika]] baznīcas šajā apkārtnē, no kurām liela daļa ir pārvērtušās drupās, bija atkārtoti izmantoti no Plataju apbūves ņemtie celtniecības materiāli.


== Atsauces ==
== Atsauces ==

Pašreizējā versija, 2024. gada 7. decembris, plkst. 03.39

Platajas
Πλαταιαί
Plataju fortifikāciju sargtorņa drupas
Platajas (Grieķija)
Platajas
Platajas
Atrašanās vieta Valsts karogs: Grieķija Boiotija, Grieķija
Koordinātas 38°13′10″N 23°16′25″E / 38.21944°N 23.27361°E / 38.21944; 23.27361Koordinātas: 38°13′10″N 23°16′25″E / 38.21944°N 23.27361°E / 38.21944; 23.27361
Veids Pilsēta
Platība 170 km²
Vēsture
Kultūras Grieķu
Piezīmes
Stāvoklis Drupas
Publiska piekļuve Brīva piekļuve

Platajas (sengrieķu: Πλαταιαί) jeb vienskaitlī Plataja (sengrieķu: Πλάταια) bija sena pilsēta Boiotijā senajā Grieķijā. Homērs un Hērodots to sauca Plataja, bet Tukidīds, Strabons un Pausānijs — Platajas. Pilsēta atradās starp Helikona un Kitairona kalniem, kur pēdējais robežojās ar Megarīdu, Atiku un Boiotiju. Plataju teritorija tiek lēsta uz 170 km².

Platajas atradās līdzenumā uz dienvidiem no Tēbām un uz rietumiem no senās Eritras, rajonā starp Kitairona kalnu un Asopas upi. Šī vieta atradās netālu no Boiotijas un Atikas robežas. Asopas upe atdalīja Plataju teritoriju no Tēbu teritorijas, veidojot dabīgu robežu starp abām pilsētām. Senās pilsētas drupas atodas ārpus mūsdienu Platajes (Πλαταιές), bijušās Koklas, Tēbu dēmā.

Pēc tēbiešu (eoliešu-boiotiešu) domām, pilsētu dibināja tēbieši. Savukārt, Pausānijs piemin, ka platajieši bija iezemieši (jonieši), kuri, saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju ir cēlušies no Asopa meitas, Platajas, kuras vārdā pilsēta arī tika nosaukta. Platajieši un tespieši, kā arī kopumā seno pilsētu un ciematu iedzīvotāji aiz Asopas upes, spītīgi pretojās pievienoties Tēbu savienībai savu iedzimto simpātiju dēļ attiecībā uz atēniešiem. Viņu cīņa pret Tēbām sasniedza savu kritisko punktu laikā, kad Līdijas ķēniņu Krēzu Sardos 546. gadā pr.Kr. bija ielencis Kīrs, bet Jonijas pilsētas vērsās pie savām metropolēm pēc palīdzības. Pēc tam, 519. gadā pr.Kr., kad senā Sparta palīdzēja Atēnām un Korintai karā pret Eginu un Tēbām, platajieši, lai nebūtu jāpakļaujas tēbiešiem, lūdza spartiešu ķēniņu Kleomenu I pievienoties viņiem, t.i. Peloponēsas savienībai. Tad Kleomens, izvērtējot attālumu, kas šķir viņus no Tēbām un Atēnām, kā arī stimulējot ienaidu starp tēbiešiem un atēniešiem, piedāvāja tiem izveidot savienību ar atēniešiem. Platajieši toreiz paklausīja padomam, kas sakrita ar toreiz Atēnās valdošo Pisistratīdu vēlmēm, un nosūtīja sūtņus, kurus tie nekavējoties uzņēma. Tādējādi, atēnieši vairs nešaubījās uzbrukt Tēbām un pēc uzvaras kaujā paplašināja savas robežas līdz Asopai.

Toreiz pateicīgie platajieši pirmie no grieķiem sniedza savu palīdzību, nosūtot atēniešiem 1000 savu karavīru Plataju kaujā, kur pēc tam šajā kaujas laukā tika izveidotas atsevišķas kapenes kriušajiem platajiešiem. Jāatzīmē, ka Kserksa karagājienā uz grieķu teritorijām no visām Boiotijas pilsētām nepiedalījās tikai Platajas un Tespija. Faktiski pēc grieķu uzvaras Platajas tika uzskatītas par "Svēto pilsētu", un tur bija aizliegts uzbrukt citiem grieķiem, un katru gadu tur tika rīkoti piemiņas pasākumi saistībā ar šo kauju.

Plataju kaltā hemidrahmas monēta.

Platajieši piedalījās Artemīsijas jūras kaujā, bet nepiedalījās Salamīnas jūras kaujā, jo bija spiesti atkāpties, lai sargātu savu pilsētu no persiešiem, kuri, ierodoties, visbeidzot tomēr to nodedzināja. Pēc grieķu uzvaras pār persiešiem pilsēta tika atjaunota un apdzīvota līdz Peloponēsas karam. 431. gada pr.Kr. pavasarī pilsētai pēkšņi uzbruka 300 tēbieši, kurus platajieši nekavējoties atvairīja, nogalinot 180 no viņiem. Trešajā kara gadā peloponēsieši Arhidama vadībā aplenca un bloķēja Platajas. Platajieši jau nedaudz iepriekš nosūtīja uz Atēnām savus vecos ļaudis, sievietes un bērnus, lai tos glābtu, atstājot tikai 400 karavīrus kopā ar 80 atēniešiem un 110 sievietēm, kuras tos apkalpoja. Aplenktajiem izdevās noorganizēt pretestību, un tāpēc peloponēsieši vēl ciešāk pastiprināja blokādi. Šis aplenkums ilga divus gadus. Kad platajieši beidzot padevās, peloponēsieši apkāva viņus visus. Tēbieši izlaupīja pilsētu, sagrāva visas celtnes un uzcēla jaunu templi (100 pēdu garumā) par godu Hērai. Izdzīvojušie platajieši atrada patvērumu Atēnās. Pēc Antalkida miera, ar kuru beidzās Korintas karš, platajieši atgriezās savā pilsētā (386. gada pr.Kr.). 372. gadā pr.Kr. tēbieši atkal ieņēma pilsētu un to izpostīja. Platajieši atkal bēga uz Atiku un atgriezās savā pilsētā pēc tēbiešu sakāves Heronejas kaujā 338. gadā pr.Kr.

Jāatzīmē, ka Skionā, Halkidikes pussalā, atradās liela platajiešu kolonija.

Saglabājušās Plataju drupas tiek datētas pārsvarā ar 338. gadu pr.Kr., t.i. ar periodu pēc to atjaunošanas. Pilsētu ieskāva aizsargmūri, kuru garums sasniedza ap 4,5 kilometrus, bet to ietvertā teritorija — ap 1500 х 750 metriem. Sienas ir saglabājušās vairākos līmeņos un attiecas uz dažādiem periodiem. Tām bija gan taisnstūra, gan arī apaļi sargtorņi. Daļa cietokšņa konstrukciju ir saglabājušās, īpaši dienvidu daļā. Ir saglabajušās arī senākas 4. gadsimta pr.Kr. sienas un pat aizvēsturiskās sienas. Mikēniešu perioda nocietinātā pilsēta atradās jaunākās pilsētas apbūves ziemeļrietumu stūrī.[1]

Nozīmīgākie pilsētas tempļi bija veltīti Atēnai Arejai un Hērai. Atēnas templis tika uzcelts par 80 talentiem, kurus platajieši saņēma pateicībā no citiem grieķiem pēc Plataju kaujas. To krāšņoja Polignota u Onata darbi, kā arī Feidija veidotais Atēnas kulta tēls. Taču šis templis tā arī netika atrasts. Hēras templi doriešu ordera stilā 427. gadā pr.Kr. uzcēla tēbieši iekš pilsētas mūriem, un tā izmēri bija apmēram 49,9 х 16,7 m. Tajā atradās Prāksitela veidotais Hēras kulta tēls. Sākotnējais senākais Hēras templis, acīmredzot, atradās ārpus pilsētas mūriem. Pilsētas svētnīcu skaitā ietilpa Zeva Eleutera svētnīca, kas arī atradās ārpus pilsētas teritorijas un vēlākajā periodā to veidoja tikai altāris un kulta tēls. Un vēl bija Demētrai Eleusinai un Artemīdai veltītie tempļi.

Plataju nekropoles sarkofāgs.

Platajās vēl tika atrastas liela "Katagogiona" viesu nama paliekas, kuru tēbieši uzcēla svētceļniekiem. Tam bija divi stāvi, daudzas istabas un centrālais pagalms. Nama izmēri bija apmēram 60 х 60 metri. Romiešu periodā ēka tika atkal izmantota kā agora.[2] Plataju kaujā kritušos karavīrus paglabāja brāļu kapos "Poliandrionā", kuri atradās netālu no Zeva Eleutera svētnīcas. Plataju nekropoles atradās pilsētas austrumu un rietumu pusēs. Daudzās Bizantijas laika baznīcas šajā apkārtnē, no kurām liela daļa ir pārvērtušās drupās, bija atkārtoti izmantoti no Plataju apbūves ņemtie celtniecības materiāli.

  1. Stillwell, Richard & MacDonald, William L. & McAllister, Marian Holland (toim.): ”Plataiai, Greece”, The Princeton Encyclopedia of Classical Sites. Princeton, N. J.: Princeton University Press, 1976.
  2. Dinsmoor, William Bell: The Architecture of Ancient Greece: An Account of Its Historic Development, s. 251. Biblo & Tannen Publishers, 1950. ISBN 0-8196-0283-3.