Pāriet uz saturu

Šosejas riteņbraukšana: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
EmausBot (diskusija | devums)
Ripchip Bot (diskusija | devums)
m r2.7.1) (robots izmaina: he:מרוץ אופני כביש
24. rindiņa: 24. rindiņa:
[[fi:Maantiepyöräily]]
[[fi:Maantiepyöräily]]
[[fr:Cyclisme sur route]]
[[fr:Cyclisme sur route]]
[[he:מירוץ אופני כביש]]
[[he:מרוץ אופני כביש]]
[[hu:Országútikerékpár-versenyzés]]
[[hu:Országútikerékpár-versenyzés]]
[[it:Ciclismo su strada]]
[[it:Ciclismo su strada]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 29. aprīlis, plkst. 12.51

2005. gada Tour de France velobrauciens

Šosejas riteņbraukšana ir populārākais un vecākais riteņbraukšanas veids. Šosejas riteņbraucēji mēdz specializēties grupas finišiem (sprinteri), braukšanai kalnos un individuālajam braucieniem ar atsevišķu startu, tomēr netrūkst arī universālu braucēju.

Šosejas riteņbraukšanas kā sporta veida vēsture aizsākās 1868. gadā, pirmais pasaules čempionāts notika jau 1893. gadā un šosejas riteņbraukšana bija iekļauta arī pirmo mūsdienu olimpisko spēļu programmā 1896. gadā. Ikgadējās profesionāļu sacensības ar senāko vēsturi ir viendienas brauciens Lježa-Bastoņa-Lježa, kas Beļģijā notiek kopš 1892. gada.

Nozīmīgākās un arī grūtākās daudzdienu šosejas riteņbraukšanas sacensībās pasaulē ir Tour de France, Giro d`Italia un Vuelta a España. Citas prestižākās sacensības ir pasaules čempionāti, klasiskās viendienas sacensības un vadošo velosporta valstu nacionālie čempionāti.

No Latvijas sportistiem lielākos panākumus šosejas riteņbraukšanā ir guvuši Romāns Vainšteins (pasaules čempions grupas braucienā 2000. gadā), Pēteris Ugrumovs (2. vietas ieguvējs Tour de France kopvērtējumā), Arvis Piziks, Raivis Belohvoščiks, Dainis Ozols (olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs) un Kaspars Ozers.

Skatīt arī