Trilobīti: Atšķirības starp versijām
m Robots: ca:Trilobit ir labs raksts; kosmētiskās izmaiņas |
Nav labojuma kopsavilkuma |
||
(7 starpversijas, ko saglabājuši 7 lietotāji, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
{{BioTakso infokaste |
{{BioTakso infokaste |
||
| attēls =Olenoides superbus, Late Middle Cambrian, Upper Marjum Formation, House Range, Millard County, Utah, USA - Houston Museum of Natural Science - DSC01415.JPG |
|||
| attēls =Koneprusia brutoni.jpg |
|||
| att_nosaukums ={{TaksoSaite| |
| att_nosaukums ={{TaksoSaite|Olenoides superbus|Trilobīts}} |
||
| valsts =Animalia |
| valsts =Animalia |
||
| valsts_lv =Dzīvnieki |
| valsts_lv =Dzīvnieki |
||
11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
}} |
}} |
||
'''Trilobīti''' (''Trilobita'') ir izmiruša [[posmkāji|posmkāju]] apakštipa '''Trilobītveidīgie''' (''Trilobitomorpha'') vienīgā klase, kas pazīstami no [[paleozoja ēra]]s [[nogulumi]]em. Tie uzplaukumu sasniedza [[ |
'''Trilobīti''' (''Trilobita'') ir izmiruša [[posmkāji|posmkāju]] apakštipa '''Trilobītveidīgie''' (''Trilobitomorpha'') vienīgā klase, kas pazīstami no [[paleozoja ēra]]s [[nogulumi]]em. Tie uzplaukumu sasniedza [[silūrs|silūra periodā]], bet sastopami jau no [[kembrijs|kembrija perioda]]. |
||
== Morfoloģija == |
== Morfoloģija == |
||
[[Attēls:SamGonIII cepthopyg.png|thumb|left|150px]] |
[[Attēls:SamGonIII cepthopyg.png|thumb|left|150px]] |
||
Kā redzams no nosaukuma «trilobīti» (tas nozīmē «trīsdaivu»), ķermeņa dorsalā puse (mugurpuse) tiem gareniski iedalās vidējā |
Kā redzams no nosaukuma «trilobīti» (tas nozīmē «trīsdaivu»), ķermeņa dorsalā puse (mugurpuse) tiem gareniski iedalās vidējā — izliektajā daļā (''rhachis'') un plakanākās sānu daļas pleirās. Šķērsām ķermenis iedalās trīs secīgos nodalījumos (skatīt attēlu). Tas sastāv no pusmēnesveida galvas vairoga (''cephalon''), [[krūškurvis|krūškurvja]], un [[posmkāju vēders|vēdera]], |
||
kam ir dažāds skaits cits ar citu saaugušu segmentu. Vēdera segmenti ir savstarpēji kustīgi, un tādēļ trilobīts spēj saritināties kamolā. |
kam ir dažāds skaits cits ar citu saaugušu segmentu. Vēdera segmenti ir savstarpēji kustīgi, un tādēļ trilobīts spēj saritināties kamolā. |
||
Visiem krūšu un vēdera posmiem ir divzarainas pāra [[ekstremitātes]]. Horizontāli saplacinātā ķermeņa apakšējā siena sastāv no mīksta [[hitīns|hitīna]], augšējā |
Visiem krūšu un vēdera posmiem ir divzarainas pāra [[ekstremitātes]]. Horizontāli saplacinātā ķermeņa apakšējā siena sastāv no mīksta [[hitīns|hitīna]], augšējā — no cieta. Galvas nodalījums sastāv no [[akrons|akrona]], t. i., no priekšējā, posmaino tārpu [[prostomijs|prostomijam]] atbilstoša nodalījuma, uz kura atrodas [[acis]] un pirmais taustekļu pāris, un no četriem pāriem ekstremitāšu, kas atrodas aiz taustekļiem un mutes segmentiem. Galvas katrā pusē ir pa saliktai acij, varēja būt arī vienkāršas acis. |
||
== Attīstība == |
== Attīstība == |
||
Trilobīti attīstījās ar [[ |
Trilobīti attīstījās ar [[pārvēršanās|pārvēršanos]], t. i., [[postembrionālā attīstība]] ar [[kāpurs|kāpuru]] fāzēm. Pirmajai kāpuru stadijai — protaspis, bija pilnīgs [[galvas vairogs]], tieši no pakaļpuses tam piekļāvās anālais segments — pirmais [[pigīdijs|pigīdija]] aizmetnis. Tālākajā kāpura attīstībā parādās segmenti starp galvas vairogu un pigīdija aizmetni, segmentu skaits pakāpeniski pieaug; šādu attīstību, kurā palielinās segmentu skaits, sauc par [[anamorfoze|anamorfozi]]. |
||
== Klasifikācija == |
== Klasifikācija == |
||
[[Attēls:Dicranurus hamatus elegantus, Early Devonian, Haragan Formation, Coal County, Oklahoma, USA - Houston Museum of Natural Science - DSC01680.JPG|thumb|''Dicranurus hamatus elegantus'']] |
|||
[[Attēls:Cambrian_Trilobite_Olenoides_Mt._Stephen.jpg|thumb|''Olenoides'']] |
|||
Trilobīti dzīvoja no [[kembrijs|kembrija]] līdz [[perms|perma]] periodam. Trilobītveidīgo apakšklasē (Trilobitomorpha) ir tikai viena klase |
Trilobīti dzīvoja no [[kembrijs|kembrija]] līdz [[perms|perma]] periodam. Trilobītveidīgo apakšklasē (''Trilobitomorpha'') ir tikai viena klase — trilobīti (''Trilobita'') ar vairāk nekā 150 dzimtām un virs 15 000 sugām. Kārtu skaits dažādiem autoriem ir atšķirīgs (8—10 kārtas). [[Latvija|Latvijā]] trilobīti ir sastopami [[kembrijs|kembrija]], [[ordoviks|ordovika]] un [[silūrs|silūra]] nogulumos. Trilobītiem ir ļoti liela nozīme posmkāju [[filoģenētika|filoģenēzes]] izpratnē. |
||
'''Apakštips''' †{{TaksoSaite|Trilobitomorpha|Trilobītveidīgie}} |
'''Apakštips''' †{{TaksoSaite|Trilobitomorpha|Trilobītveidīgie}} |
||
35. rindiņa: | 38. rindiņa: | ||
** kārta †{{TaksoSaite|Ptychopariida}} |
** kārta †{{TaksoSaite|Ptychopariida}} |
||
** kārta †{{TaksoSaite|Nektaspida}} |
** kārta †{{TaksoSaite|Nektaspida}} |
||
(†) |
(†) — izmirušu organismu grupa. |
||
{{ |
{{Commons|Trilobita|Trilobīti}} |
||
{{autoritatīvā vadība}} |
|||
⚫ | |||
⚫ | |||
{{Link GA|ca}} |
Pašreizējā versija, 2023. gada 5. marts, plkst. 23.07
Trilobīti | |
---|---|
Trilobīts (Olenoides superbus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Trilobīti (Trilobita) |
Trilobīti Vikikrātuvē |
Trilobīti (Trilobita) ir izmiruša posmkāju apakštipa Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) vienīgā klase, kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem. Tie uzplaukumu sasniedza silūra periodā, bet sastopami jau no kembrija perioda.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā redzams no nosaukuma «trilobīti» (tas nozīmē «trīsdaivu»), ķermeņa dorsalā puse (mugurpuse) tiem gareniski iedalās vidējā — izliektajā daļā (rhachis) un plakanākās sānu daļas pleirās. Šķērsām ķermenis iedalās trīs secīgos nodalījumos (skatīt attēlu). Tas sastāv no pusmēnesveida galvas vairoga (cephalon), krūškurvja, un vēdera, kam ir dažāds skaits cits ar citu saaugušu segmentu. Vēdera segmenti ir savstarpēji kustīgi, un tādēļ trilobīts spēj saritināties kamolā. Visiem krūšu un vēdera posmiem ir divzarainas pāra ekstremitātes. Horizontāli saplacinātā ķermeņa apakšējā siena sastāv no mīksta hitīna, augšējā — no cieta. Galvas nodalījums sastāv no akrona, t. i., no priekšējā, posmaino tārpu prostomijam atbilstoša nodalījuma, uz kura atrodas acis un pirmais taustekļu pāris, un no četriem pāriem ekstremitāšu, kas atrodas aiz taustekļiem un mutes segmentiem. Galvas katrā pusē ir pa saliktai acij, varēja būt arī vienkāršas acis.
Attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trilobīti attīstījās ar pārvēršanos, t. i., postembrionālā attīstība ar kāpuru fāzēm. Pirmajai kāpuru stadijai — protaspis, bija pilnīgs galvas vairogs, tieši no pakaļpuses tam piekļāvās anālais segments — pirmais pigīdija aizmetnis. Tālākajā kāpura attīstībā parādās segmenti starp galvas vairogu un pigīdija aizmetni, segmentu skaits pakāpeniski pieaug; šādu attīstību, kurā palielinās segmentu skaits, sauc par anamorfozi.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trilobīti dzīvoja no kembrija līdz perma periodam. Trilobītveidīgo apakšklasē (Trilobitomorpha) ir tikai viena klase — trilobīti (Trilobita) ar vairāk nekā 150 dzimtām un virs 15 000 sugām. Kārtu skaits dažādiem autoriem ir atšķirīgs (8—10 kārtas). Latvijā trilobīti ir sastopami kembrija, ordovika un silūra nogulumos. Trilobītiem ir ļoti liela nozīme posmkāju filoģenēzes izpratnē.
Apakštips †Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha)
- klase †Trilobīti (Trilobita)
- kārta †Agnostida
- kārta †Redlichiida
- kārta †Corynexochida
- kārta †Lichida
- kārta †Phacopida
- kārta †Proetida
- kārta †Asaphida
- kārta †Harpetida
- kārta †Ptychopariida
- kārta †Nektaspida
(†) — izmirušu organismu grupa.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trilobīti |
|